Ausma no Stāmerienas pagasta Nabadzība valda, tāpēc jau tā ir. Bērnu ir maz gan laukos, gan pilsētā. Pensionāriem arī grūti. Pensijas daļu atņēma. Es domāju, ja valstī nevaldītu nabadzība, tad arī dzimstība būtu lielāka. Mūsu pagastā mazuļu ir maz. Stāmerienā varbūt tikai kādi pāris mazuļi vien ir šogad piedzimuši. Padomju laikos, protams, ģimenēs bija pat pa četri un pieci bērni. Tagad, ģimenē, augstākais, ir divi bērni.
Kārlis no Līgo pagasta Jāuzlabo ekonomiskais stāvoklis valstī, tad arī bērni dzims. Darba vietām ir jābūt ne tikai Rīgā, bet arī laukos.
Ita no Rankas pagasta Cilvēki baidās, kā viņi varēs izdzīvot. Tas taču nav viena gada jautājums. Ja cilvēki saprot, ka nekas labāks nākotnē nav sagaidāms, tad kas viņiem atliek? Ja kāds pateiktu, ka krīze, piemēram, beigsies nākamgad, tad tā būtu cita lieta. Cilvēki saprastu, uz ko viņi iet. Mēs taču neesam spējīgi atdot parādus, ko valsts ir aizņēmusies. Kur mēs tos miljardus ņemsim? Pa šo laiku vēl neviens jau neko nav izdomājis, bet tikai runā. Runāšanas līmenī viss arī paliek. Šlesers sola darbavietas, bet vēl līdz šim nekas nav bijis. Tagad katram ir jādomā, kā uz priekšu dzīvot. Mēs neko nezinām, varbūt algas atkal samazinās. Tie, kas saprot, bērnus nelaidīs pasaulē, bet tie, kas nesaprot, viņi jau neskatīsies, kur viņu bērns paliks.