Pie Gulbenes stūres šodien stāv bijušais pilsētas deputāts no Tautas partijas Osvalds Lucāns. Uz Gulbeni viņš pirms vairākiem gadiem atnāca no Rīgas, lai vadītu SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”. O.Lucāns ir iepazinis šo pilsētu, gulbeniešus, uzņēmējdarbības vidi un pārzina arī pašvaldības darbu. Pats atzīst, ka uzaicinājums vadīt pilsētas pārvaldi viņam bija negaidīts pārsteigums. Viņš nesaka, ka tāpēc jūtas laimīgāks. O.Lucāns spriež citās kategorijās. “Es stingri nodalu: pagātne, tagadne, nākotne. Darbs pilsētas pārvaldē ir mana šodiena,” saka viņš.
– No Gulbenes deputāta esat kļuvis par pilsētas pārvaldnieku, bet – vissmagākajā laikā.
– Bija labi laiki un labas algas. Situācija ir mainījusies. Šodien pašvaldībā ir tāpat kā jebkurā ģimenē. Ir jāizsver, ko pirkt un cik daudz, ko ēst un no kā atteikties.Tik tālu valsts ir novesta. Taču arī par to ir atbildīgi tās pilsoņi. Katram vēlēšanās ir jāizpilda savs pienākums. No tā, cik daudz pilsoņu aiziet vēlēt un ar kādu attieksmi to dara, arī izriet sekas. Varbūt bija jānāk krīzei, lai cilvēki beidzot sāktu aizdomāties. Vai mums dzīve nebija kļuvusi aizdomīgi viegla? Bet tā taču nevar būt valstī, kurai nav nekādu dižu resorsu – naftas, zelta vai dārgakmeņu! Un vai mēs darba ražīgumā spējam sacensties ar Ķīnas strādnieku? Tur saražo preci par latu, mēs Eiropā, saražojot tādu pašu preci, gribam 15 latus!
– Vai ir jāņem rokās šķēres un nežēlīgi jāgriež?
– Budžets ir tāds, kāds ir. Un paldies Dievam, ka ir vēl tāds! No šodienas situācijas raugoties, algas varētu tik strikti nesamazināt, bet mēs skatāmies nākotnē. Jebkurš labs saimnieks veido uzkrājumus. Krīzi vieglāk pārciest tiem, kas taupa, kas savu naudu nenotrallina. Par finansēm lemj novada deputāti.
– Darbinieku pilsētas pārvaldē ir kļuvis mazāk?
– Jā, varu raksturot skaitļos. Pilsētas domē strādāja vairāk nekā 30 cilvēku. Pilsētas pārvaldē šodien ir 12, kas administrē grāmatvedību pilsētas bērnudārziem, skolām un citām iestādēm. Algas pārvaldē ar 1.septembri ir krietni mazākas, salīdzinot ar tām, kādas bija Gulbenes pilsētas domē. Piemēram, ja pilsētas domes darbiniekam alga bija 1100 latu, tagad tie ir 700 latu, ja bija 700 latu, tagad ir 500 latu. Jo lielāka alga, jo lielāks samazinājums. Darbinieku pārvaldē ir tieši tik, lai nodrošinātu to funkciju veikšanu, kas ir nepieciešamas. Cik godprātīgi savu darbu veiksim, tik labi būs arī pilsētai un gulbeniešiem. Jāņem vērā, ka pilsētas pārvaldē, salīdzinot ar pagastiem, darba apjoms ir krietni lielāks, ir daudz pakļauto iestāžu. Tajās algas būs mazākas, sākot ar 1.oktobri. Turklāt dzīve Gulbenē mutuļo, notiek vairāku apjomīgu projektu realizācija un katru dienu ir jākārto ar šīm norisēm saistīti jautājumi.
– Kā vērtējat, piemēram, iedzīvotāju pretrunīgos viedokļus par ielu rekonstrukciju Gulbenē?
– Pilsēta kļūst labāk sakopta, ielas – skaistākas. Vienam otram varbūt nepatīk ielu veidols. Protams, vienmēr var vēlēties kaut ko vēl labāku. Bet es spriežu tā – mums ir jābrauc, nevis jāskrien “uz riteņiem”! Ļoti daudzi Gulbenē brauc pārāk ātri. Bet pilsēta ir domāta visiem – braucējiem, gājējiem, nevis tiem, kas vēlas joņot pa ielām, nerēķinoties ne ar ko. Skumdina tas, ka ir tādi, kas nenovērtē labo, skaisto. Vienam otram nupat Gulbenē uzstādītajam luksoforam nolauzta signāltaure. Trūkst vārdu! Gribam skaistu pilsētu un postām! Jāizturas ar cieņu un pietāti pret to, kas mums pilsētā ir skaists. Katram par godu Gulbenei derētu iestādīt kaut vienu puķi. Tad gribēsies saudzēt savu pilsētu.
– Vai taisnība, ka pilsētas pārvaldē vīriešiem lielākas algas nekā sievietēm?
– Nav taisnība. Pilsētas pārvaldē tikpat liela alga kā man sākumā ir vēl trim darbiniecēm, divas no kurām aizgājušas strādāt uz novada domi, kā arī vēl vienam darbiniekam. Tie ir speciālisti, kam ir liela atbildība un daudzpusīgs darbs.
– Jums nav vietnieku. Esat viens ar savu komandu?
– Komanda praktiski ir palikusi tā pati vecā. Nostādnes ir tādas, ka mums nav jāņem cilvēki no malas. Darbinieki ir labi. Mans mērķis ir tāds, lai sadarbība starp iestādēm, struktūrvienībām būtu racionāla, lai mēs nepārmaksātu. Pilsētas pārvaldei ir jāspriež un lietas jākārto no saimnieka pozīcijām, lai ar mazākiem līdzekļiem varētu pēc iespējas vairāk padarīt.
– Štatu samazināšana notiek arī pilsētas pārvaldes iestādēs?
– Štatu samazināšana nemaz nav paredzēta. Ja ir, piemēram, divi strādnieki bērnudārzos un katrs uz pusslodzi, tad izvērtēsim loģiski. Pusslodze nozīmē, ka cilvēkam jāstrādā četras stundas dienā. Ja speciālists pārvaldē strādā pilnu slodzi un vēl kaut kur pusslodzi, tad ir jautājums, kā viņš vienas slodzes laikā var nostrādāt pusotru? Tad tā otra pusslodze ir jāsamazina! Kaut kur kaut kas varbūt tiks samazināts, varbūt rezerves vēl ir.
– “Dzirksteles” lasītāji vaicā, kāpēc bērnudārza “Auseklītis” vadītājai vienīgajai ir 700 latu alga!
– Ņemts vērā, cik liels ir šis bērnudārzs, cik daudz ir bērnu un kāda ir atbildība. Viņa atbild par komandu, kas strādā bērnudārzā. Viņai jāveido komanda, kas rada drošus apstākļus bērniem, sākot ar barošanu un beidzot ar guldināšanu. Bet vēl ir uzturēšanās, rūpes, drošas telpas.
– Vai bērnudārzu audzinātājām arī algas kļuvušas mazākas?
– Jo mazāka alga, jo mazāks samazinājums. Ja cilvēks pelna 200 latus, tos, visticamāk, nesamazinās līdz 180 latiem. Esmu domājošs cilvēks. Ir jācenšas minimumu negriezt vēl zemāk.
– Vai taisnība, ka Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā štatus plānots samazināt par trīs darbiniekiem?
– Man tādas informācijas nav.
– Vai taisnība, ka pilsētas veco ļaužu aprūpē darbā tiks norīkoti bezdarnieki?
– Tagad ir reālas iespējas piesaistīt bezdarbniekus. Mēs jebkurš varam kļūt bezdarbnieks. Arī ļoti labs speciālists var kļūt bezdarbnieks. Ir Eiropas līdzekļi, kurus var piesaistīt.
– Vai tas nozīmē, ka, piemēram, veco ļaužu mājā tiks samazināti štati?
– Nē. Tā ir iespēja papildus piesaistīt naudu un cilvēkus.
– Vai mākslinieciskā pašdarbība Gulbenē vēl pastāvēs?
– Kolektīvu vadītāju algām, ko maksā pašvaldība, neesam pieskārušies. Bet kā bija Latvijā pagājušā gadsimta sākumā? Vai Ādolfam Alunānam kāds maksāja par viņa aktivitātēm? Vai toreiz kordziedātāju vietā kāds maksāja par to, ka viņi brauca uz Dziesmu svētkiem Rīgā? Brauca par savu naudu! Pārāk pierasts, ka pašvaldība par visu maksā. Sevišķi tagad šī situācija būtu jāizprot. Vai mēs tik tiešām kaut ko darām uz brīvprātības principiem vai nedarām? Vai daudz nav arī tas, ka ir skaistas, gaišas un siltas telpas, kuras pašdarbnieki var izmantot par brīvu? Tā ir vieta, kur atnākt! Ir vērts padomāt, kāpēc citur Eiropā šāds jautājums vispār nepastāv. Tur šo jomu finansē paši iedzīvotāji, kuriem, protams, algas ir lielākas nekā gulbeniešiem. Bet kāpēc par Latviju bagātākās valstīs nostādne ir tāda? Mēs esam nabadzīga valsts un to varam atļauties? Tā ka arī mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vadītāju algas būs atkarīgas no pilsētas finansēm. Var kaut kas mainīties, bet līdz jaunajam gadam viss paliek, kā ir. Viss būs atkarīgs no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas. Ja šī nauda būs, mēs varēsim palīdzēt bērnudārziem, skolām, kultūrai un citam. Bet, ja nebūs naudas, no kaut kā būs jāatsakās. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai atbalstītu uzņēmējdarbības vidi, lai cilvēkiem būtu darbs. Jāizmanto Eiropas nauda, ko var piesaistīt dažādu projektu realizācijā. Gulbenē attīstību redzu tūrisma piedāvājuma un sadarbības tālākā attīstībā. Tur es redzu savu lomu – rosināt uzņēmīgākos cilvēkus.
– Gulbenieši no jums gaida palīdzību komunālo pakalpojumu cenu samazināšanā.
– Siltuma jautājumu risināšanā pašvaldība atbilstoši likumam nedrīkst iesaistīties. Vienīgā iespēja – kad pienāks laiks, parakstīt līgumu ar citu siltuma piegādātāju, ja izrādīsies, ka tagadējais šajos gados nebūs attaisnojis iedzīvotāju uzticību. Pašvaldība ir starpniece šajās attiecībās. Par pašvaldībai piederošo uzņēmumu “Gulbenes nami” varu piekrist iedzīvotājiem, ka tur pakalpojumu cenas ir augstas. Tas mani uztrauc. Sarunas notiks. Tad redzēs.
– Vai, būdams Gulbenes deputāts, izlolojāt idejas, jo tagad varat realizēt kā pilsētas pārvaldnieks?
– Es gribu uzrunāt namīpašniekus! Būs jātur tīri pagalmi, pieguļošās ietves, ielas. Pilsētai ir jābūt tīrai! Nākamais jautājums – transporta izvietojums pilsētas ielās. Cienīsim cits citu! Pilsēta ir sakārtota, ir iezīmētas stāvvietas. Ir mums kārtības sargs, kas sāks ikdienā sekot šo nosacījumu izpildei un, ja būs nepieciešams, sodīs pārkāpējus. Vēl es noteikti gādāšu, lai pašvaldības un tās iestāžu sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami un finansiāli izdevīgi. Mūsu mērķis nav gūt peļņu, bet tikai tik daudz naudas, lai varētu pastāvēt un attīstīties. Vēl gribētos pilsētai izveidot savu apzaļumošanas imidžu, ar kuru Gulbene atšķirtos, būtu īpaša. Vēl gribas, lai pilsētā ikviens justos droši. Prātā ir nesenais gadījums, kad Gulbenē uz ielas tika aplaupīts tūrists no Igaunijas. Tādi gadījumi rada sliktu slavu Gulbenei.
