Ķirbju sēklu eļļu sauc par “zaļo zeltu”, savā pētījumā atgādina Rīgas Stradiņa universitātes doktorants farmakoloģijā Raimonds Lozda. Pirmās rakstiskās ziņas par ‘Cucurbitae Pepo’ sēklu eļļas iegūšanu Eiropā ir no 1742. gada.
Galvenais trumpis šai eļļai ir polinepiesātinātās taukskābes, kas organismā netiek sintezētas, bet ir būtiski nepieciešamas. To deficīta smagākās izpausmes ir depresija, redzes un atmiņas traucējumi, prāta funkciju pasliktināšanās, nespēks, dzimumfunkcijas traucējumi. Ķirbju sēklu eļļu ārstniecībā ieteic prostatas slimību un asinsrites slimību profilaksei, normālas smadzeņu apasiņošanas uzturēšanai, bet tā nav piemērota bērniem.
