Kur ir izeja no ekonomiskās krīzes mums katram atsevišķi un visiem kopā? Kā neļauties šai depresijai un pārvarēt to, par to saruna ar jauno Latvijas Krājbankas prezidentu Ivaru Priedīti.
– Ir grūti laiki arī bankām, nevis tikai kredītņēmējiem?
– Bankas nav atrautas no kopējās ekonomikas, no sabiedrības problēmām. Tikai pēc uzlabojuma Eiropas un pasaules tirgū arī Baltijas un Latvijas tirgū būs uzlabojums. Šodien parastie jautājumi ir šādi: nosaukt banku, kura… būs nākamā; kad būs sasniegts krīzes dibens; kad mēs iziesim no krīzes situācijas. Neviens tā konkrēti uz šiem jautājumiem atbildēt nevarēs. Baidos, ka arī nākamgad tautsaimniecība kritīs rādītājos uz leju. Taču ir jau parādījušās nozares, kas tomēr pacelsies. Grūtības, ko pārdzīvo sabiedrība, pārdzīvo arī bankas. Bija skaidrs jau agrāk, ka kredīti, ko klienti ir ņēmuši uz desmit, uz divdesmit gadiem un vairāk, nebūs tikai rožu lauks. Kredītņēmējiem būs arī slimības, problēmas ģimenē. Līdz ar to ir jādomā par to, kā dzīvot ne tikai labajos laikos, bet kā pārdzīvot arī grūtos laikus jeb krīzi. Problēmās nonākušu kredītņēmēju ir daudz, bet vairāk ir tādu, kas tiek galā ar savām problēmām. Mēs ļoti ceram, ka kredītņēmējs šīs grūtības pārdzīvos, ekonomiskā situācija un līdz ar to arī maksātspēja uzlabosies.
– Sakāt, ka ir tādi kredītņēmēji, kas krīzes laikā sasparojas un veiksmīgi kārto parādus?
– Šovasar, aizbraucot uz kapusvētkiem kādā novadā, galvenā sarunu tēma bija par to, kur ārzemēs strādā viens, otrs, kas vēl brauks un kāpēc nav atbraucis uz kapusvētkiem tas vai cits cilvēks, jo tobrīd atrodas Zviedrijā, Anglijā vai Īrijā. Un par tiem, kas vēl nav devušies darba meklējumos projām no Latvijas, sarunas raisījās apmēram tā: kad beidzot “tīsies” projām! Diemžēl… Mūsu valstī ieguldīti miljoni latu cilvēku izglītošanā, profesionālajā apmācībā un pēc tam mēs šos cilvēkus jau labi sagatavotus darbam uzdāvinām ārzemēm, lai tur viņi varētu nest savu artavu to valstu ekonomikas attīstībā. Zinu tikai to, ka tolaik, kad Īrijā varēja gūt labu peļņu, bieži vien Latvijas ekonomika tika stutēta ar tiem naudas pārvedumiem, kas nāca no turienes. Cilvēki ir izdomas bagāti. Daļa ir tādu, kas nolaiž rokas un ļaujas izmisumā. Taču, skatoties uz saviem bērniem, kas jāapgādā, izmist nedrīkst. Ir jādomā! Jāmeklē risinājumi. Šis laiks ir smags. Mēs katrs esam no daudz kā atteikušies.
– Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija līdzīga situācija – visi cits citam bija parādā. Vai 21. gadsimtā esam kļuvuši gudrāki?
– Nedomāju, ka šis laiks ir smagāks par toreiz piedzīvoto. Lai gan tad bija lielāka cerība, ka mēs brīvajā valstī paveiksim lielas lietas. Šodien šis sapnis ir mazliet sabojāts. Toreiz mēs teorētiski sapratām, tagad arī praktiski zinām, kādas var būt sekas un kas būtu jādara, lai mēs vēlreiz nepiedzīvotu tādu pašu situāciju. Jo krīze būs ilgāka, jo vairāk jutīsim naudas trūkumu un daudzi būs cits citam parādā. Tie, kam nebūs uzkrājumu, nespēs norēķināties par gāzi, par elektrību, par siltumu, savukārt uzņēmumi, kas sniedz šos pakalpojumus, nespēs kārtot savas saistības. Protams, tas var novest pie tā, ka uzņēmumiem rodas maksātspējas grūtības. Jācer, ka šodien esam gudrāki, nekā bijām vakar. Nereti ir tā, ka pasūtītie darbi ir paveikti, bet par veikumu nemaksā. Tad, lai „uzmundrinātu” nemaksātāju, konflikta risināšana turpinās tiesā, prasot atzīt parādnieka maksātnespēju. Tas palīdz sarosīties. Un tas ir signāls arī citiem kreditoriem.
– Vai bankas bieži ķeras pie kardinālā lēmuma – atņemt parādniekam mājokli?
– Domāju, ka ne. Bankām nav vajadzīgas ķīlas – dzīvokļi, mājas -, bankām ir jāatgūst nauda, kas savukārt jāatdod ieguldītājiem un aizdevējiem. Nevaru iedomāties gadījumu, kad Krājbanka kādu parādnieku būtu izlikusi uz ielas. Tas, ka varētu mainīties īpašuma tiesības, ir reāli. Bet vislabāk jau līdzšinējais īpašnieks varētu pārvaldīt savu kādreizējo īpašumu, piemēram, uz īres tiesību pamata. Ja cilvēks vēlēsies, viņam tiks dota iespēja ar laiku atgūt savu īpašumu.
“Bija skaidrs jau agrāk, ka kredīti, ko klienti ir ņēmuši uz desmit, uz divdesmit gadiem un vairāk, nebūs tikai rožu lauks.”
Ivars Priedītis
– Ik pa laikam sabiedrībā ieskanas bažas par iespējamo bankrota situāciju vēl kādā bankā. Vai tad atkārtosies “Parex bankas” scenārijs?
– Lai atceramies “Bankas Baltija” krīzi 1994. un 1995.gadā un Krievijas krīzi 1998.gadā, kas atstāja iespaidu uz finanšu tirgu arī šeit. Kopš tā laika banku uzraugi ir kļuvuši piesardzīgāki. Šodien katru dienu tiek monitorēts katras bankas veselības stāvoklis. Tomēr teorētiski viss ir iespējams, ja krīze padziļinās. Bet es gribētu teikt, ka tam arī domāta tā noslēpumainā nauda, ko Eiropas Savienības kredītdevēji ir piešķīruši Latvijas valstij kā palīdzību finanšu struktūrām. Pagaidām neviena cita banka, nerunājot par “Parex banku” un Hipotēku banku, no šīs naudas nav saņēmusi nevienu santīmu.
– Tautā mēdz teikt, ka Latvijā banku ir tik daudz kā sēņu pēc lietus…
– Latvija cieš no konkurences trūkuma. Salīdzināsim cenas. Ārzemēs nereti ir lētāk. Tas tāpēc, ka tur ir lielāka konkurence. Banku konkurence un lielā mērā arī finanšu sektora konkurence ir tā, kas nosaka daudz pievilcīgākas un izdevīgākas cenas. Jā, šobrīd ir krīze, šobrīd Latvijas reitings ir zems. Līdz ar to Latvijas finanšu struktūrām nav iespējams aizņemties ārzemju ārējos tirgos. Bet tā situācija manīsies uz labo pusi. Esmu par to pārliecināts.
– Vai lata devalvācija ir pieļaujama?
– Mums to neviens nejautās. Manuprāt, droši vien tas varēja notikt pirms kāda laika. Tagad varam parunāt tikai par to, kas būtu, ja būtu. Es domāju, ka Eiropas Savienības struktūras drīzumā sāks domāt par nekredīta palīdzības programmu Austrumeiropai un tajā skaitā viscietušākajai valstij – Latvijai. Ir muļķīgi, ka mūsu valsts ir visvairāk cietusī krīzē!
– Un tomēr – kad prognozējat ekonomiskās krīzes galu Latvijā?
– Runājot par tautsaimniecības attīstību kopumā, visticamāk, ka izeja no krīzes varētu iezīmēties 2011.gadā. Diemžēl arī bezdarba samazināšanās sāksies tikai ap to pašu laiku.
– Bet vai krīzes zemākais punkts ir jau sasniegts?
– Viss ir atkarīgs no ārējiem tirgiem, vai augšupejas tendences tur būs noturīgas un ar attīstību vai… Ir jau dažādi scenāriji. Tagad mēs zinām, kā izskatās krīze. Ir “V” veida, “L”, “U” veida un ir “W” veida krīze. Ir bažas, ka Rietumeiropa netrāpa pēdējā variantā, kuru raksturo pacēlums un vēl viens kritiens. Nerimst runas par iespējamo krīzes otro vilni. Taču nebaidīsim paši sevi.
– Šodien ir sajūta, ka krīzē ķepurojamies katrs atsevišķi. Bet kur ir valsts shēmas krīzes pārvarēšanai?
– Es ļoti ceru, ka parādīsies, ka būs valsts politika ekonomikas sildīšanai. Jūtams, ka cilvēki ministrijās ir sasparojušies. Katrā ziņā gribētos lielāku skaidrību. Diemžēl no tiem miljardiem eiro, ko Latvija saņēmusi aizdevumā, neviens cents nav paredzēts ekonomikas kreditēšanai, sildīšanai. Kāpēc tas tā ir, tas droši vien ir jājautā tiem, kas balsoja par Ivaru Godmani, kas tagad ieņēmis krēslu Briselē.
