Satiekoties ar skolas biedriem, arī pēc gadiem atceramies ne tikai skolas laiku, bet arī to, kādā augstskolā kurš studējis, kuram bijuši labāki pasniedzēji, interesantākas studiju programmas un tamlīdzīgi, bet izskanējusi iecere, ka naudas taupības nolūkā 19 Latvijas augstskolas jāapvieno vienā – Jaunajā Latvijas Universitātē -, mudina domāt par to, ka apvienošana izskaudīs pašreizējo konkurenci starp augstākajām mācību iestādēm. Visiem zināms, ka veselīga konkurence ir labas kvalitātes garants, jo patlaban ikviena augstskola ir gatava rast dažādus interesantus risinājumus, lai piesaistītu studentus.
Šaubos, vai viena liela monstra izveide nodrošinās izglītības kvalitāti. Jau pirms vairākiem gadiem augstskolu auditorijas bija pārslogotas, bet augstākie mācību spēki tik noslogoti, ka studenti tikai ar grūtībām varēja viņiem piekļūt, lai konsultētos par kādu jautājumu. Īpaši to var apliecināt tie cilvēki, kuri studēja un turpina to darīt neklātienē. Katrai augstskolai ir arī savas mācību programmas, kas garantē studētgribētājiem izvēles iespējas, bet 19 augstskolu apvienošana var likt visiem “dejot pēc vienas stabules”, jo jaunajam veidojumam būs viens vadītājs, kurš vairāk vai mazāk uzspiedīs savu augstākās izglītības redzējumu. Šis nav ne pirmais, ne pēdējais piemērs, kad, lai kaut ko taupītu, piespiedu kārtā visu apvienojam, tomēr augstākās mācību iestādes nudien nav tās, kas būtu jāapvieno. Te vietā, šķiet, ir dzirdētā frāze, ka “tas, kas der visam, galu galā neder nekam”.
