Aiz priekškara: Krievi nomelno ANO un grib gāzt Armēnijas valdību

Aizvadītā nedēļa Krievijas propagandistiem pagāja visai tradicionāli, ar vienu izņēmumu – šoreiz ideoloģiskās frontes cīnītāji nomelnoja ne tikai ASV un Rietumeiropu, bet arī pašu lielāko starptautisko organizāciju pasaulē – Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO). Tādējādi Krievija aizvien vairāk nosliecas uz pašizolāciju un apliecina vēlmi iet Ziemeļkorejas pēdās, proti, būt starptautiskam izstumtajam, no kura visi baidās. Vienlaikus lielo starptautisko organizāciju apvainošana rusofobijā un fašismā netraucē Kremļa ideologiem paust pārliecību, ka Krieviju atbalstot divas trešdaļas valstu un faktiski pret Krieviju esot tikai Rietumi.

Turpinot par nomelnošanu un apvainojumiem, propagandisti ar īpašu prieku nodevās kārtējai Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska verbālai pazemošanai, saucot viņu par “slīkoni”, “čīkstētāju”, “ubagotāju” utt. Krievi arī apgalvoja, ka Zelenska pagājušās nedēļas vizīte ASV esot izgāzusies un bijusi nerezultatīva. Tie gan ir meli, jo Zelenska vizītes laikā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 325 miljonu dolāru apmērā. Tāpat ASV paziņoja, ka piešķirs Ukrainai tik ilgi gaidītās tālās darbības raķetes ATACMS.

Aizvadītās nedēļas propagandas raidījumos krievi arī aktīvi vērsās pret Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, saucot viņu par “nodevēju” un kliedzot, ka viņš ir “pārdevis Kalnu Karabahu”. Kremļa reakcija ir saprotama, jo, izbeidzoties konfliktam šajā nemierīgajā reģionā, armēņi var pieprasīt izvākt tā sauktos Krievijas miera uzturēšanas spēkus. Faktiski līdz šim tieši nemierīgās Kalnu Karabahas faktors bija tas, kas Armēniju turēja ciešā atkarībā no Krievijas. Jāatceras, ka Armēnijas pilsētā Gjumri atrodas Krievijas kara bāze. Līdztekus Kremlis, protams, uzkurinot naidīgu noskaņojumu, vēlas gāzt sev nedraudzīgo Armēnijas valdību.

Mamikina benefice pie Solovjova

Vēl viens interesants aspekts – aizvadītajā nedēļā raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” piedalījās Latvijas pilsonis, bijušais žurnālists un politiķis Andrejs Mamikins, kurš pārcēlies uz dzīvi Krievijā. Mamikins labākajās padomju laika tradīcijās Krievijas iebrukumu Ukrainā dēvēja par “svēto karu”, kas vērsts pret nacisma atdzimšanu. Vienlaikus Mamikins lūdza Krievijas palīdzību, lai tā aizstāvētu savus Latvijā dzīvojošos pilsoņus, kurus nenokārtota latviešu valodas eksāmena dēļ Latvija izraidīs no valsts. Protams, ne vārda netika minēts par to, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas eksāmenu nav nokārtojuši, doti vēl divi gadi laika to izdarīt. Mamikins apgalvoja, ka drīzumā šāda izraidīšana attiekšoties uz visiem Krievijas pilsoņiem, arī tiem, kas būs nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, un jau tuvākajā nākotnē šāds liktenis sagaidot visus krievvalodīgos, arī tos, kas ir Latvijas pilsoņi.

Interesanta bija Solovjova reakcija, kas ne visai patika Mamikinam, jo neatbilda viņa interesēm. Proti, Solovjovs sāka klāstīt, ka Krievija noteikti pieņems visus savus pilsoņus – cik labi, ka viņi atgriežas dzimtenē, un viņiem jābūt sajūtai, ka Krievija ir viņu “māte, nevis pamāte”. Mamikinu, protams, neinteresē Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu atgriešanās vēsturiskajā dzimtenē, viņa vēlme ir, lai Krievija Latvijā nodarbojas ar savu “tautiešu aizstāvēšanu”. Tādēļ Mamikins raidījumā sāka klāstīt, ka ir ļoti slikti, ka Krievijas pilsoņiem var nākties pamest Latviju, jo “Rīga vienmēr ir bijusi krievu pilsēta”. Šī nav pirmā reize, kad Krievijas propagandisti aģitē par Krievijas pilsoņu atgriešanos vēsturiskajā dzimtenē, kas nebūt nav pa prātam Latvijas “krievvalodīgo interešu aizstāvjiem”, jo realitātē vairums Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu nekādā vēsturiskajā dzimtenē atgriezties nekāro.

Solovjova atbilde bija viņam visnotaļ tipiska: tiksim galā ar Ukrainu, tad pievērsīsimies Taivānai un tad pienāks kārta arī Baltijai. Šī atbilde sniedz visai zīmīgu liecību, ka Latvija kā NATO dalībvalsts nav Krievijas fokusā un krievi daudz labprātāk teorētiski reflektē par Taivānu, kur viņu praktiskā rīcība ir stipri ierobežota.

Zelenskis esot ubagotājs un čīkstulis

Kremļa propagandisti bija visnotaļ neapmierināti ar pagājušajā nedēļā notikušo ANO Ģenerālo Asambleju un īpaši ANO Drošības padomi. Krievu dusmas izsauca tas, ka Zelenskim bija iespēja uzrunāt ANO Drošības padomi, lai gan Ukraina nav padomes sastāvā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvoja, ka tas esot procedurāls pārkāpums un neesot neviena pamatota iemesla, kādēļ Drošības padomē vajadzētu ļaut runāt tādas valsts pārstāvim, kas nav tās sastāvā.

Izcili spilgtu Krievijas attieksmi pret tā sauktajām mazajām valstīm demonstrēja dažādi Krievijas domes deputāti (tātad vēlētas amatpersonas), kas propagandas raidījumos klāstīja, cik tas esot smieklīgi un nožēlojami, ka ANO Drošības padomē pašlaik prezidē tāda niecīga valsts kā Albānija, kuru lielākais vairums pasaules valstu iedzīvotāju pat nevarot parādīt kartē. Tas ir kārtējais apliecinājums krievu šovinismam, kas par nozīmīgām uzskata tikai tā sauktās lielās valstis un pārējās valstis ir tikai to interešu zonā esoši satelīti.

Krievijai ļoti nepatika Zelenska runa, kurā Ukrainas prezidents kārtējo reizi visai pasaulei deva spilgtu liecību par Krievijas kara noziegumiem. Taču visvairāk Kremli satracināja Zelenska teiktais, ka “neatkarīgi no tā, kas jūs esat, pašreizējā ANO sistēma joprojām padara jūs mazāk ietekmīgus nekā veto tiesības, kas pieder dažiem un kuras ļaunprātīgi izmanto Krievija. Tas kaitē visām pārējām ANO dalībvalstīm. Mums būtu jāatzīst, ka ANO ir nonākusi strupceļā agresijas jautājumos. Cilvēce vairs neliek cerības uz ANO, kad runa ir par valstu suverēnu robežu aizsardzību”. Lai diskreditētu Zelenski, krievi apgalvoja, ka viņa runas laikā zāle esot bijusi teju tukša un fotogrāfijas, kurās redzams pretējais, esot viltotas.

Savukārt Lavrovs kliedza, ka veto tiesību pārskatīšana ANO Drošības padomē izjauktu “starptautiskās kārtības arhitektūru, kas pasaulē izveidota pēc Otrā pasaules kara”, Lavrovs arī kārtējo reizi atsaucās uz Krievijas izšķirošo lomu nacisma sagrāvē, kas pēc noklusējuma ir “carte blanche” visām turpmākajām Krievijas rīcībām uz mūžīgiem laikiem. Lavrovs uzsvēra, ka jebkura Drošības padomes veto tiesību pārskatīšana būtu apliecinājums tam, ka pasaulē atkal “atdzimst fašisms”. Faktiski Krievija ļoti labi jūt, ka valstu noskaņojums nav par labu pašreizējās kārtības saglabāšanai, kas faktiski ir izšķiroši svarīga tikai Krievijai.

“Drošības padomes pārveidošana kļuva par galveno sarunu punktu daudziem līderiem, kuri trešdien to uzrunāja. Vairāki norādīja, ka padome, kas tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, nepārstāv kopš tā laika radušās ekonomiskās un politiskās varas, tostarp Indiju un Brazīliju. Padomē nav arī pastāvīgo locekļu no Āfrikas, Dienvidamerikas vai Tuvajiem Austrumiem. “Mums ir vajadzīga Drošības padome, kas ir godīgāka, reprezentatīvāka un iekļaujošāka,” sacīja Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni,” pagājušās nedēļas nogalē rakstīja laikraksts “The New York Times”.

Saistībā ar Zelenska vizīti ASV krievu propagandisti Ukrainas prezidentu dēvēja par ubagotāju, kurš visiem esot apnicis. Krievi nemitīgi atsaucās uz ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera Kevina Makartija, kurš pārstāv Konservatīvos, negatīvo attieksmi pret Ukrainu, uzdodot to par Kongresa kopējo nostāju. Realitātē gan notika tieši pretējais, un Kongress nobalsoja par jaunu, finansiāli iespaidīgu palīdzības piešķiršanu Ukrainai, tāpat kā tika nolemts Ukrainai piegādāt tālās darbības raķetes ATACMS.

Armēnijas premjers esot nodevējs

Kremlis visiem spēkiem kurina naidīgu noskaņojumu pret Armēnijas valdību tās premjerministra Nikola Pašinjana personā. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir Armēnijas tuvināšanās Rietumiem un aiziešana no Krievijas ietekmes zonas. Par ieganstu propagandistu naidīgajiem paziņojumiem kļuva pagājušās nedēļas Pašinjana paziņojums, ka juridiski Kalna Karabaha ir Azerbaidžānas teritorijā, kas sasaucas ar Pašinjana paziņojumu, ka sadarbība ar tā sauktajiem Krievijas miera uzturēšanas spēkiem vairs nav efektīva un reģionam ir jāpiesaista starptautiskie miera uzturētāji. Krievus īpaši satracināja Pašinjana paziņojums, ka “ārējās drošības sistēmas, kurās ir iesaistīta Armēnija, ir neefektīvas, kad runa ir par mūsu drošības un Armēnijas nacionālo interešu aizsardzību”.

“Mums visiem ir kļuvis skaidrs, ka ar Armēnijas un Krievijas militārās un politiskās sadarbības instrumentiem nepietiek, lai aizsargātu Armēnijas ārējo drošību. Mums ir jāpārveido un jāpapildina Armēnijas ārējās un iekšējās drošības instrumenti, sadarbojoties ar visiem partneriem, kas ir gatavi abpusēji izdevīgiem soļiem,” norādīja Armēnijas premjerministrs.

Propagandisti kliedza, ka Pašinjans ir “pārdevis Kalna Karabahu” un drīzumā šis reģions būšot Turcijas anklāvs. Patiesībā Krievija redz, ka Armēnija slīd prom no tās ietekmes zonas, un krievi absolūti nevēlas atteikties no saviem “miera uzturēšanas spēkiem” Armēnijā un savas militārās bāzes Gjumri.

Politologs un Krievijas eksperts Kārlis Daukšts skaidro, ka Krieviju līdz šim ir ļoti apmierinājusi šķīrējtiesneša loma starp Armēniju un Azerbaidžānu, taču tagad tā jūt, ka šī loma tai slīd ārā no rokām. Tāpat Krievija nevēlas Armēnijas tuvināšanos Rietumiem. Daukšts uzsver – ja Armēnija piekrīt, ka Kalnu Karabaha ir Azerbaidžānas teritorija, tad krievu “mirotvorciem” īsti vairs nav ko darīt Armēnijā. Un tas Kremli satrauc vairāk par visu.

Lielbritānijas neatkarīgo mediju platforma “Open Democracy” raksta, ka Krievijas propaganda skaļi bazūnē, ka Kalnu Karabahas zaudēšana ir sods Armēnijai par nepaklausību Kremlim. Proti, kopš masīvās sakāves Azerbaidžānas karā 2020.gadā Armēnija ir samazinājusi savu dalību Kolektīvās drošības līguma organizācijā. Tāpat Armēnija ir atteikusies kļūt par sabiedroto Krievijas karā pret Ukrainu. Vēl viens nepiedodams noziegums Kremļa ieskatā ir tas, ka Armēnija plāno ratificēt Romas statūtus, ar kuriem tika izveidota Starptautiskā Krimināltiesa, kura ir izdevusi orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina arestam. “Open Democracy” raksta, ka “šķiet, ka Kremlis soda Armēniju, kaut arī ar kāda cita rokām”.

Rakstā, kas publicēts minētajā mediju platformā, arī teikts, ka “Kalnu Karabahā Krievijas miera uzturētāji ir bijuši demonstratīvi neaktīvi. Taču šī bezdarbība ir tikai viena soļa attālumā no naidīgām darbībām. Krievijas karaspēks atrodas ne tikai Karabahā, bet arī pašā Armēnijā, Gorisā un Sjuņikā dienvidos, nemaz nerunājot par 102.Krievijas militāro bāzi ziemeļu pilsētā Gjumri. Krievijas kara lidmašīnas, kas pēdējos gados periodiski lidoja virs Erevānas, tagad paceļas no lidlauka Erebuni, kas atrodas galvaspilsētas dienvidaustrumos. Ja Krievija visus šos spēkus izmantos pret armēņiem, valstī sāksies asiņains haoss”.

“Open Democracy” skaidro, ka Krievijai ir ne tikai militārie spēki, bet arī citi iespējamie spiediena instrumenti uz Armēniju. Ikviens Kaukāzā atceras, kā Krievijas agresijas laikā Abhāzijā un Osetijā 2008.gadā gruzīnus kravas lidmašīnās masveidā deportēja no Krievijas uz savu dzimteni. Tagad tas pats varētu notikt ar diviem miljoniem armēņu, kas dzīvo Krievijas Federācijā. Pat 300 000 Krievijas armēņu parādīšanās mazajā, ekonomiski vājajā Armēnijā bez darba un dzīvesvietas var izraisīt sociālos nemierus, jo īpaši tāpēc, ka Kremlis viņu izraidīšanā vainotu Pašinjana demokrātisko valdību” .

Vienu no jaudīgākajiem vērtējumiem par to, kas notiek Armēnijā un kādēļ Kremlis visos nāves grēkos vaino Pašinjanu un uz kuru atsaucas ASV bāzētā ziņu organizācija “Eurasianet”, sniedza Erevānā dzīvojošais politiskais komentētājs Ēriks Akopjans. Viņš norādīja, ka Azerbaidžānas uzbrukumu Kalnu Karabahai “acīmredzot koordinēja Baku un Maskava. Baku mērķis ir etniski attīrīta Kalnu Karabaha, savukārt Krievijas mērķis ir gāzt Armēnijas valdību”.

“Eurasianet” arī raksta, ka “armēņu valdīšanas pār Kalnu Karabahu iespējamās beigas atbrīvos Armēnijai rokas, lai atdalītos no Krievijas un meklētu draudzību Rietumos. Bet Maskavai joprojām ir savas sviras. Neatkarīgi no tā, vai starp Krieviju un Azerbaidžānu patiešām pastāv koordinācija, Maskava var izmantot draudus par turpmākiem Azerbaidžānas uzbrukumiem Erevānai”.