Dzirkstele.lv
Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati ir nežēlīgi – Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti gandrīz septiņi miljoni eiro. Populārākie krāpšanas veidi ir investīciju krāpšana un telefonkrāpšana. Un, lai gan iedzīvotāji aizvien biežāk spēj atpazīt krāpnieku zvanus un stāstus, viltvārži mēdz izdomāt jaunus scenārijus, lai izmantotu cilvēku uzticību negodīgos nolūkos.
Iedzīvotājiem arvien veiksmīgāk izdodas atpazīt krāpniekus, kuri piedāvā “unikālas investīciju iespējas” vai draud ar sodiem vai konta bloķēšanu, izliekoties par bankas, policijas vai kādas organizācijas drošības dienesta darbiniekiem. Tomēr gadās tādas situācijas, ko arī mēs, gatavojot dažādus izglītojošus materiālus klientiem, pat nevaram iedomāties. Lūk, viens no šādiem gadījumiem!
Lienei (vārds mainīts) piezvanīja it kā bankas darbinieks un informēja, ka viņas “Smart-ID” dati ir zināmi trešajai personai – citam bankas darbiniekam, kurš tos ļaunprātīgi izmanto. Zvanītājs palūdza Lieni palīdzēt atmaskot negodīgo kolēģi. Liene piekrita, un saruna turpinājās lietotnē “Telegram”. “Telegram” ar sievieti sazinājās arī it kā Valsts policijas pārstāvis. Sarunas laikā Liene ne tikai atklāja zvanītājiem savus privātos datus un paroles, bet arī atļāva attālinātu piekļuvi savam datoram. Viltus bankas un policijas pārstāvji, protams, sūtīja Lienei dažādus dokumentus un apstiprinājumus, lai pārliecinātu par situācijas nopietnību.
“Atmaskojot negodīgu darbinieku”, Liene gan veica dažādus naudas pārskatījumus, gan arī piekrita it kā savas kredītvēstures pārbaudei, kas beidzās ar to, ka uz viņas vārda tika paņemti vairāki kredīti. Savukārt, lai pasargātu gan savus, gan aizņemtos naudas līdzekļus no “negodīgā bankas darbinieka”, zvanītāji pārliecināja Lieni izņemt skaidru naudu bankomātā un nodot to apdrošināšanas brokerim, ko Liene arī izdarīja.
Zvanītāji nemitīgi stāstīja, ka tas viss notiek, lai varētu atmaskot negodīgo darbinieku, un brīdināja, ka darbības ir jāveic slepeni un nevienam citam bankas pārstāvim par šo nav jāziņo. Solīja arī, ka pēc tam kliente saņems atpakaļ gan atjaunotus bankas pieejas datus, gan visu savu naudu. Tikai atdodot svešām personām gandrīz 30 tūkstošus eiro, Liene saprata, ka kļuvusi par ļoti viltīgu un bezkaunīgu krāpnieku upuri. Šobrīd ar lietu strādā īstā Valsts policija, bet, vai Lienei izdosies atgūt zaudēto naudu vai kaut tās daļu, šobrīd grūti pateikt.
Saistībā ar šo gadījumu gribētos pabrīdināt visu banku klientus – neviena banka nekādā gadījumā neiesaistītu savus klientus jebkādās iekšējās pārbaudēs un noteikti nelūgtu veikt darījumus, kas būtu saistīti ar naudas pārskatījumiem vai naudas izņemšanu bankomātā. Ja ar jums sazinās it kā bankas darbinieks ar nesaprotamu vai neierastu lūgumu, nekautrējieties pārtraukt sarunu un patstāvīgi sazinieties ar savu banku, lai precizētu jautājumu. Papildus vērts atcerēties, ka bankas un Valsts policija nesazinās ar iedzīvotajiem “Telegram” lietotnē.
Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, SEB banka ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu “Septiņi NĒ”. Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs iedzīvotājiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.
– Mārcis Pelcis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs
