Lai gan pašreizējie dramatiskie budžeta izdevumu samazinājumi tiek pasniegti kā tas, ar ko jāsamierinās īstermiņā, līdz ekonomika atkal sāks uzņemt apgriezienus, Latvijas iedzīvotāju novecošana var sagraut cerības par strauju izaugsmi un algu pieaugumu turpmākajos gados.
Deviņos gados kopš 2000.gada darbspējīgā vecuma (no 15 līdz 64 gadiem) iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par 2,5% jeb 40 tūkstošiem cilvēku. Savukārt to cilvēku skaits, kas ir vecāki par 65 gadiem, šajā laikā palielinājies tieši tādā pašā tempā un pieaudzis par 37,5 tūkstošiem cilvēku. Tas ir viens no nopietnākajiem draudiem Latvijas attīstībai ilgtermiņā, secināts Latvijas Bankas (LB) pētījumā. Tas nozīmē, ka nodokļu maksātāju (valsts uzturētāju) skaits arvien samazināsies, bet palielināsies to cilvēku skaits, kam būs jāmaksā pensijas (pieaugs valsts apgādājamo skaits). Pēc Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) aplēsēm, jau 2015.gadā iedzīvotāju novecošanās var apdraudēt valsts pakalpojumu (policijas, ceļu uzturēšanas, medicīnas) pieejamību, bet turpmākajos 20 gados ik gadu tā samazinās Latvijas IK par 1 %.
Papildu sarežģījumus rada arī tas, ka Latvijas izglītības un veselības sistēma nesasniedz savus mērķus, norāda LB. SAK vadītājs Roberts Ķīlis kā papildu draudu min lielo Latvijas parādu, kas būs jāatdod turpmākajos gados.
Kā risinājumu turpmākajos gados draudošajām problēmām LB iesaka jau tuvākajos gados mērķēt uz valsts budžetu ar pārpalikumu, kas ļautu veidot uzkrājumus priekšdienām, kā arī noteikt izdevumu griestus un ierobežot algu pieaugumu valsts sektorā, kas ļautu uzkrājumus nenotērēt. Tas nozīmē, ka algas, pensijas un pabalstus nevarēs palielināt strauji.
R.Ķīlis iesaka darīt visu iespējamo, lai vecāki cilvēki paliktu darba tirgū ilgāk, un viņu darba ražīgumu uzturēt un atjaunot ar mūžizglītību. Kā iespējamos pasākumus viņš min atbalstu universitātēm noteikta vecāku cilvēku skaita izglītošanā, atbalstu uzņēmējiem šo cilvēku nodarbināšanā un pensijas vecuma atcelšanu (kā nupat izdarīts Lielbritānijā). Taču jārēķinās arī ar to, ka šie lēmumi nebūt negarantēs Latvijas ekonomikai strauju izaugsmi – tie drīzāk vērsti uz to, lai nebremzētu paredzamo mēreno izaugsmi. Vienīgais, kas, pēc R.Ķīļa domām, ļautu gan strauji augt ekonomikai, gan arī nedomāt par cīņu ar novecošanu, ir masveida imigrācija.
