CEĻOJUMS: Āraišu vējenēs groza “cepuri”

ovada Drabešu pagastā atrodas skaistas holandiešu tipa vējdzirnavas. Tas nozīmē, ka tām ir kustīga “cepure”. Lai noķertu vēju, senākos laikos to “cepuri” grozīja ar zirdziņu palīdzību. Spārniem dažkārt tika izmantotas arī buras, lai vēju labāk varētu uzķert. Tagad, kad Āraišos iedarbina dzirnavas, “cepuri” groza trīs vīri. Tiesa, iedarbina dzirnavas tikai, piemēram, Maizes svētkos, kas notiek jūlijā.

Āraišu dzirnavās saimnieko īstā latvju saimniece Vineta Cipe, bet, kad mēs ierodamies, saimniecei bijušas neparedzētas darīšanas, tāpēc mūs sagaida viņas kaimiņiene.

Visu laiku dzīvo vējš
“Jūs esat diezgan autentiskā vēsturiskā piemineklī – Āraišu vējenēs, kā to mīļi dēvē vietējie cilvēki. Un šis punkts un vējdzirnavu spārni tuvākā un tālākā apkārtnē ir labi redzami no dažādām viensētām. Barons Heinrihs fon Blankenhāgens bija gana gudrs un saprata, ka šajā posmā visu laiku dzīvo vējš – lielāks vai mazāks, un tas būtu jāizmanto. Un šeit tapa dzirnavas un arī māja, kurā dzīvoja dzirnavnieks. Šīs dzirnavas ir celtas 1852.gadā. Tajā laikā dzirnavas Latvijas teritorijā varēja piederēt tikai muižai. Pēc 1871.gada situācija kļuva brīvāka, un tad jau kāds turīgāks, varbūt ne muižnieks, varēja cerēt uz dzirnavām. Kas ir interesanti, es vecos pierakstos atradu datus, ka mūsu teritorijā dzirnavas vispār sāka parādīties 14.gadsimtā, bet dzirnavu uzplaukums bija 1910.gadā, kad Latvijas teritorijā bija apmēram 700 vējdzirnavas. Tagad šādi sakoptas dzirnavas ir diezgan liels retums. Tas, kas šeit ir redzams no metāla konstrukcijām, ir autentisks no tiem laikiem, bet visas pārējās koka detaļas ir atjaunotas vairākkārt. Pēdējā restaurācija bija ļoti nopietna un tika veikta ar Gaujas Nacionālā parka gādību,” stāsta Vinetas kaimiņiene.
Dzirnavās visu laiku rosījušies ar malšanu saistīti cilvēki. Pats melderis – galvenais, tad vēl zeļļi, kas vienmēr bijuši klātesoši, jo darbs nav bijis no vieglajiem