Ja Ārlietu ministrijas budžets no šā gada 29 miljoniem latu tiks samazināts līdz Finanšu ministrijas iecerētajiem 23 miljoniem, Latvijai visticamāk būs jāslēdz Latvijas konsulāti ārvalstīs.
Ārlietu ministrija (ĀM) slēgs visus Latvijas konsulātus ārvalstīs un rēķinās, ka, iespējams, vajadzēs aizvērt vēl arī 10 pārstāvniecības. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Saeimas deputātiem apliecinājis, ka pašreizējā budžeta izdevumu samazinājuma dēļ diplomātiskajām misijām tiks slēgti abi Latvijas ģenerālkonsulāti – Sanktpēterburgā (Krievijā) un Bonnā (Vācijā), kā arī abi konsulāti – Pleskavā (Krievijā) un Vitebskā (Baltkrievijā).
“Situācija ir kritiska. Mēs esam tādā situācijā, ka ārlietu dienests kopumā var tikt paralizēts,” vērtē ārlietu ministrs. Valsts prezidents Valdis Zatlers paudis: “Ja valstī ir naudas grūtības, tad no kaut kā ir jāatsakās.”
Papildu izmaksas
ĀM vēstī, ka, aizverot vēstniecības, jārēķinās ar papildu izdevumiem.
Slēdzot četrus konsulātus, papildu izmaksas būs nepilni 200 tūkstoši latu, jo ir jāizmaksā atlaišanas pabalsti, jānodrošina mantu pārvešana, telpas jāatjauno to sākotnējā izskatā, raksta “Diena”.
Sanktpēterburgas ģenerālkonsulāta budžets ir 413 564 lati, un tajā strādā kopumā 11 cilvēki, to vidū vietējie tehniskie darbinieki, savukārt Pleskavas konsulāta izdevumi ir 64 355 lati, un šeit nodarbināti trīs cilvēki.
Vitebskas konsulāta budžets ir 71 146 lati (pieci darbinieki), bet Kaļiņingradas konsulārās nodaļas – 92 906 lati (trīs darbinieki).
Saskaņā ar 2010.gada bāzes izdevumiem, ĀM budžets nākamgad plānots 23 miljonu latu apmērā pašreizējo 29 miljonu latu vietā.
Tranzītbiznesa slepkavība
Viedokli pret konsulātu slēgšanu jau paudusi aviosabiedrība “AirBaltic”. “Krievija ir nozīmīga valsts Latvijas tranzīta, transporta un tūrisma nozarēm. “AirBaltic” kategoriski iebilst pret nodomu likvidēt LR konsulātus Krievijā,” teikts paziņojumā, piebilstot, ka šāds solis negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. Uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks uzskata, ka konsulātu slēgšana mazinās uzņēmēju un tūristu iespējas ceļot uz Latviju, kā arī caur Rīgu uz Skandināviju un Rietumeiropu. “Tas ir spēcīgs sitiens tranzīta, tūrisma un transporta nozarēm, kas Latvijai var maksāt desmitiem tūkstošu darba vietu. Tas ir uzskatāms par tranzītbiznesa slepkavību.”
Tālāk vairs nav, kur
M.Riekstiņš uzskata, ka Latvijai nav mazsvarīgu vēstniecību. Pašlaik pusē Latvijas vēstniecību strādā tikai vēstnieks un viens konsulārais darbinieks. Piemēram, Latvijas vēstniecībā Īrijā (Dublinā) darbinieku skaits no astoņiem samazināts uz četriem, informē vēstniecībā.
Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību štata vietu skaits tiks samazināts no pašreizējiem 206 līdz 187 un būs gandrīz tikpat liels, cik pirms desmit gadiem. Ārlietu ministrijas mājaslapā vēstīts, ka patlaban Latvijai ārvalstīs ir 35 rezidējošās vēstniecības, septiņas pastāvīgās pārstāvniecības, divi konsulāti un divi ģenerālkonsulāti. Latviju pārstāv 29 nerezidējošās vēstniecības, kā arī nerezidējošais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla un Maltas Neatkarīgajā militārajā un hospitālajā bruņinieku ordenī. Latvijai ir 125 goda konsuli un deviņi goda ģenerālkonsuli ārvalstīs.
