“Konflikti ir viena no ikdienas sastāvdaļām. Pašlaik, krītoties dzīves līmenim un samazinoties ienākumiem, aktualizējas zemākās vajadzības un reizē aug nedrošība. Valda nestabilitāte, radot iekšēju agresiju. Piedzīvojot stresu, parādās aizsargreakcija cīnīties vai bēgt. Liela daļa notiekošo nespēj izturēt un bēg – daudzi pāri robežām –, bet ir, kas cīnās, gan bloķējot tiltus, gan aktīvi piketējot. Šis spiediens ienāk arī attiecībās. Tās kļūst agresīvākas,» norāda psiholoģe Ilze Brakmane, kopā ar kolēģi Ievu Lazdiņu piedāvājot risinājumus, kā mazināt spriedzi savstarpējā saskarsmē un gludināt konfliktus, ja tādi radušies.
Nepieciešama drošības izjūta
“Bērniem, pirmkārt, svarīga stabilitātes izjūta – mazajam jāzina, ka viņa ikdiena nemainīsies. No rīta viņš celsies, ies uz bērnudārzu, un nākamajā dienā viss atkārtosies. Tas dod drošību, kas nepieciešama arī pieaugušajiem. Tomēr apkārtējā vide pašlaik ir tāda, ka šī izjūta katram no mums ir apdraudēta vai pat zudusi, kas, protams, parādās attiecībās. Pasauli maz spējam izmainīt, bet varam domāt, kā atbalstīt citam citu, saprast sevi un savus tuvākos, ieraudzīt ģimeni kā vērtību,” mudina Ieva.
“Pašlaik arī laiks ieguvis citu vērtību. Varam vairāk izrunāties. Man prātā nāk skats par vakarēšanu, tumšajiem rudens vakariem, kas būtu ļoti labs laiks sarunām vienam ar otru par to, kas ir svarīgs, kā jūtamies,” pievienojas Ilze, akcentēdama, ka tuva vārdu maiņa ir savdabīga profilakse pretēju interešu sadursmju novēršanai un viens no spēcīgākajiem instrumentiem, lai tās veiksmīgi risinātu.
Starpnieks nevaino un netiesā
Tomēr dziļi komunicēt nav vienkārši, īpaši tad, ja nobriedušas nesaskaņas. “Kad izveidojies dziļš konflikts, cilvēki vairs nespēj sarunāties, vien vainot otru. Tad būtu vieta mediatoram jeb starpniekam, kas palīdzētu viņiem un panāktu, ka strīdnieki spēj paskatīties viens uz otru,” turpina I.Lazdiņa, pieteikdama vienu no alternatīvām konfliktu risināšanas metodēm – mediāciju, kuras pamatā ir nekavējoša, pilnīga, atklāta un konstruktīva sadarbība, lai atrisinātu strīdu.
“Mediāciju var izmatot ļoti plaši, piemēram, ģimenē, kur starpnieka lomu bērnu strīdos uzņemas kāds no vecākiem, pāra attiecībās, skolā. Pirmkārt tā ir brīvprātīga. Sākumā starpnieks izstāsta elementārus noteikumus, ka konfliktējošie nepārtrauks un neaizvainos viens otru, tad katrs izstāsta, kas noticis, līdz beidzot – kā viņi saistībā ar to jutušies, rosinot pašiem meklēt iespējamos konflikta risināšanas veidus. Lai gan tas nav viegli, starpnieks nedod padomus, nenostājas neviena pusē, nevaino un netiesā, bet vada sarunu,” skaidro psiholoģe.
Jāskatās, kas apakšā
“Mediāciju var izmantot, kur attiecības ir vērtība. Emocijas, protams, vajag “izreaģēt”, jo tās dod enerģiju, kas pati par sevi neizkūp gaisā, bet nāk ārā citā veidā, piemēram, saslimstot vai bļaujot. To saprotot, šo enerģiju var pavērst lietderīgas darbības virzienā – ejot? skriet, dziedāt, peldēt, lasīt sēnes. Bet svarīgi arī runāt par to, kā jūtamies, jo tā mēs apzināmies sevi. Savukārt, uzklausot otru, iespējams viņu saredzēt. Tas vairo emocionālo inteliģenci un iekšējo kultūru,” stāsta I.Brakmane.
Vienisprātis ir arī Ilzes kolēģe: “Konfliktējot cilvēki mēdz runāt un ņemties ap to, kas ir noticis, meklēdami vainīgos, bet tam nav jēgas. Vajadzētu paskatīties, kas zem tā ir apakšā. Iesaistītajam starpniekam jāuzklausa abi, ļaujot viņiem runāt vienam otra klātbūtnē un apzināties, kā viņi jūtas. Tas palīdz saprast, ka slikti jutušies abi, un tas vieno. Kad panākts šis līmenis, var meklēt kādus risinājumus.”
“Dažkārt šķiet, ja atrisināsim konfliktus, dzīvosim laimīgi līdz mūža galam, bet patiesībā jebkurš solītis pretī viens otram, piemēram, tas, ka varu paskatīties uz otru un sasveicināties, kaut iepriekš nevarēju viņam mierīgi paiet garām, ir milzīgs panākums,” piebilst I.Brakmane, vēlreiz aicinot uztvert attiecības kā mazu mikropasauli, kuru iespējams mainīt un uzlabot.
Mediācijas priekšrocības:
Šo metodi var izmantot arī kā alternatīvu tiesai. Tā ir brīvprātīga, neitrāla, konfidenciāla, ļaujot panākt klienta kontrolētu iznākumu. Savukārt tiesāšanās procesā puses nevar izvēlēties tiesnesi, kurš pieņems nolēmumu, visas civillietas izskata atklāti, tas ir laikietilpīgs, dārgs, formāls un sarežģīts process. Lietas izskatīšana ir ierobežota, iztirzājot vien prasības priekšmetu. Savukārt mediācijā apskata visus iespējamos un pusēm svarīgos jautājumus, kas sekmē kompromisu panākšanu. Latvijā mediācijas process efektīvi darbojas, piemēram, pacientu un medicīnisko pakalpojumu sniedzēju strīdos.
Konflikti skumdina garu
Aija (33), strādā radošu darbu: -Nesenā pagātnē tiku iesaistīta trīs dažādās konfliktsituācijās. Pirmā, kas man deva spēku un drosmi arī nākamajās reizēs, bija ar sabiedriskā transporta kontrolieri. Lai gan sākumā tiku ļoti pazemota, atrisinājuma stadijā ieguvu vērtīgu atziņu, ka nav gluži tā, ka pilnīgi visiem ierēdņiem mūsu valstī vienkāršie cilvēki ar savām problēmām būtu vienaldzīgi.
Kontrolieris mani apmeloja, draudēja izsaukt policiju, lai gan mans e-talons bija kārtībā un brauciens reģistrēts. Es tiku maldināta ar nepatiesu informāciju un, atrodoties psiholoģiskā iespaidā, prasīto sodu samaksāju. Jutos tik ļoti pazemota, ka nolēmu pārbaudīt situācijas patiesību. Nosūtīju sūdzību uz septiņām pieejamām e-pasta adresēm. Saņēmu atbildes no visiem adresātiem, kontroliera atvainošanos un naudas atmaksu.
Otrs konflikts pēc būtības bija nedaudz smieklīgs. Tas radās ar mūsu nama jauno sētnieci. Viņa savus pienākumus sāka veikt pulksten četros no rīta! Vairākus mēnešus modos līdz ar slotas skaņām un nespēju vairs aizmigt. Saņēmos un gāju uz namu pārvaldi jautāt, cikos īsti sākas sētnieka darbs. Turpmāk viņa darbu sāka pulksten 5.30.
Trešā un lielākā konfliktsituācija radās ar interneta pakalpojumu sniedzēju firmu. Šis konflikts bija gana sarežģīts, emociju un laika ietilpīgs. Tieši tā es arī rīkojos, nepaļāvos uz akliem solījumiem un maldināšanu. Biju gatava iesaistīt Patērētāju tiesību aizsardzības centru, taču kāds to bija izdarījis jau pirms manis. Tā šī konfliktsituācija zaudēja daļu smaguma manās acīs.
Ja skaidri zini, ka taisnība tavā pusē, nevajag baidīties un iesaistīties cīņā, tomēr jebkurš konflikts vispirms jau skumdina manu garu un kaitē miesas spēkiem.
