Anna no Jaungulbenes pagasta Manis pēc lai pilsētā rīko gadatirgus. Es uz tiem uz pilsētu nebraucu, jo nav tādi apstākļi. Ja kaut ko vajag iegādāties, tad nopērku to Gulbenē kādā veikalā vai tepat pagastā. Tagad gan laikam tuvojas Mārtiņdienas gadatirgus.
Mārīte no Rankas pagasta Es domāju, ka noteikti. Gadatirgos var nopirkt tādas lietas, ko veikalā vispār nevar nopirkt, piemēram, pavasara gadatirgos – dažādus stādus, savukārt, rudens gadatirgos – dārzeņus un augļus. Tur var iepirkties bez uzcenojuma, lētāk, var brīvāk. Gadatirgos ir interesanti, satiekas cilvēki. Tagad jau vispār nekas labs nav, visi drūmi, bet gadatirgos neviens nav drūms. Ja man ir izdevība, es noteikti aizbraucu uz kādu gadatirgu pilsētā. Parasti es skatos stādus, augļu kociņus, to, kas laukos vajadzīgs. Skatos un pērku interesantas lietas, piemēram, groziņus, to, kas pēc tam saimniecībā noder, ko veikalā nemaz nevar atrast. Tur taču tirgojas dažādi ražotāji un mājražotāji, kuri taisa koka karotes un citas lietas. Domāju, ka gadatirgus nevajadzētu rīkot pārāk bieži, varētu būt divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Pēdējo reizi gadatirgū es biju “Lācītēs”, jo tepat blakus dzīvoju. Apskatījos, ko pārdod, tikai tagad jau tā pagrūtāk ar naudu, bet tomēr var iziet cilvēkos un redzēt, ka dzīve nav apstājusies un kaut kas notiek.
