Izrādās, ka mandalu veidošana latviskajai domāšanai un pasaules izjūtai nav sveša. Skolotāja Inese Gabrāne jau kādu laiku izmanto šo mākslu, iepriecinot sevi.
Pavisam nesen pēc viņas ieceres kolektīvi veidota vienotības mandala kļuva par Gulbenes vidusskolas 65 gadu jubilejas simbolu. Mandala tapa skolas pagalmā ap kastaņu, aplī veidojot rakstus no āboliem, kastaņiem un puķēm. Mandala sanskritā nozīmē “aplis “ un “centrs” – kosmosa bezgalības simbols.
“Kastaņa tika izcelta. Varbūt līdz tam tā nebija pamanīta, taču tagad kļuva redzama un ļoti skaista. Snaudošs koks lapkriša laikā! Man liekas, ka mandalas veidošana ir skaistuma meklēšana un atrašana. Mandala man ir puķe! Tās noteikti ir spilgtas krāsas, kas rada prieku,” saka Inese.
Viņa uzsver, ka mandala apļa formā ir kā latviešu saulīte. Aplis ir vienots. Kā pulksteņa loks ar 12 stundām ciparnīcā. Latvietim apļa forma ir būtiska. To intuitīvi zina katrs bērns, zīmējot saulīti. “Atceros, bērnībā mēs, mazas meitenes, smiltīs veidojām kompozīciju no ziediem. Tas ir tas pats princips!“ saka Inese.
Tāpēc tik viegli esot skolēniem vizuālās mākslas stundās izprast, kas ir mandala, jo tā ir obligātajā mācību programmā. Skolēnu mācību grāmatā rakstīts: “Mandala ir zīme, kas atklāj dzīvās un nedzīvās pasaules, cilvēka iekšējās un ārējās pasaules un varbūt pat Visuma organizējošos principus.”
“Sākums ir sniegpārslas pētīšana, zīmēšana jaunākajās klasēs. Vēlāk izpratne padziļinās. Man mandala noteikti ir krāsaina. Mums ir dāvāta diena. Veidojot mandalu, mēs ieraugām to krāšņu,” klāsta Inese. Viņa uzsver, ka katra mandala liecina par veidotāju izjūtām, pārdzīvojumiem, prāta spējām, par pārliecību, vajadzībām, šaubām, par atklājumiem un maldiem. Inese piekrīt Žo Krusuānas grāmatā “Sievietes aicinājums” paustajai domai, ka “katrā no mums slēpjas neierobežota spēja mīlēt, paciest, cerēt” un “šī spēja ir patiess spēks, kas var augt un kam jāaug līdz mūsu pēdējam elpas vilcienam, ja vien to neatlaidīgi izmantojam”.
