Mans dēls ir no mīlestības kļuvis gluži vai traks. Mācības 10.klasē ir pametis novārtā, mokās depresijā. Un tas viss tikai tāpēc, ka blakus nav draudzenes. Viņš ir samīlējies bijušajā skolasbiedrē, kas kļuvusi par studenti un mācās ārzemēs. Katru vakaru puika ar draudzeni čato, visu naudu ar viņu notriec sarunās pa savu mobilo tālruni. Skolā nobraucis līdz nesekmībai vairākos mācību priekšmetos. Kad par to gribu ar viņu runāt, dēls brēc, ka es neko nesaprotu.
Viņš par to vien runā, ka vasaras brīvdienās par iekrāto naudu brauks projām pie draudzenes un tur paliks pavisam. Mācīšoties turienes skolā vai arī iešot strādāt.
Vīrs saka, ka jāļauj puikam braukt. Jāpalīdz sakrāt naudu.
“Dēlam vajag ar to meiteni izdzīvoties, tad viņš nomierināsies. Ja ne, viņu aprīs hormonu vētra. Iedosim līdzi prezervatīvus, mazliet naudas, gan viņš atgriezīsies mājās,” saka vīrs. Es nesaprotu tādu valodu. Man tas liekas nenormāli!
Arī mana labākā draudzene mierina mani. Viņas meita pēc pamatskolas beigšanas laukos izglītību turpināja vidusskolā galvaspilsētā, kur iepazinās ar pieaugušu vīrieti, sāka dzīvot kopā, taču tas netraucēja skolu beigt gandrīz kā teicamniecei, iestāties augstskolā un turpināt cītīgi mācīties.
Nudien neko nesaprotu. Laikā, kad es mācījos vidusskolā, neviens no seksa trūkuma traks nepalika un sekmes skolā nepasliktinājās. Kas šī ir par paaudzi?! Puikam ir viena klasesbiedrene, kas jau kļuvusi par mammu. Un apmeklē skolu kā visi citi! Manā laikā nekas tāds nebūtu iespējams. Viņa izlidotu no skolas un turpinātu mācīties vakarskolā.
Atceros, viena mana klasesbiedrene pa kluso salaida ar zēnu no paralēlklases. Kā viņi to slēpa! Un, kad meičai bija jātaisa aborts, par to uzzināja tikai paši tuvākie draugi. Manā laikā tomēr jaunieši zināja, ko drīkst un ko nedrīkst, bija kauna jūtas un bailes no negoda. Tagad vairs nav nekādu bremžu?!
