Par iespaidīgāko no visiem ģenētisko modifikāciju (ĢM) biznesa bīdītājiem pasaulē uzskata ASV, kas ir ne tikai audzētāju, bet pašu tehnoloģiju izstrādātāju līderos. Eiropas attieksme līdz šim bijusi krietni konservatīvāka.
Kad šopavasar Vācija aizliedza tās teritorijā audzēt vienīgo no ES atļautajiem ĢM kultūraugiem, kukurūzu “MON810”, prāvākais no šī biznesa uzturētājiem ASV kompānija “Monsanto” draudēja ar miljoniem eiro lielu sodu. Skarbās prognozes nepiepildījās – Vācija tiesas prāvā uzvarēja. Pirms tam valsts līmenī “nē” pateikušas arī Austrija, Ungārija, Luksemburga un Grieķija, iestrādājot konkrētās kukurūzas audzēšanas aizliegumu savā likumdošanā. Šie ir uzskatāmi par skarbākajiem piemēriem, kā valsts nacionālā līmenī var pretoties ĢM invāzijai pasaulē, norāda Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa. Otra iespēja spirināties pretī ĢM ir reģionālā līmenī pasludināt atsevišķas valsts teritorijas par no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvām zonām. Piemēram, 16 no 20 Itālijas reģioniem ir pasludinājuši sevi par ĢMO brīviem, valsts līmenī atzīstot, ka šis lēmums kalpojis kā atspaids tūrismam. Baltijā Latvija līdz šim izvirzījusies līderos “brīvo” zonu idejas iedzīvināšanā – ĢMO aprites likumā iestrādāti grozījumi, kas ļauj novadiem tapt par šādām zonām. Tikmēr Igaunijā līdz šim 287 saimniecības sevi pasludinājušas par ĢMO brīvām, kamēr par reģionāla līmeņa vienotību vēl tikai tiek runāts. Par brīvo zonu noteikšanu pēc Latvijas piemēra ieinteresējušies arī lietuvieši, saka Ž.Mikosa un paredz, ka drīz arī kaimiņu kartē varētu parādīties brīvās zonas. Pagaidām lietuviešiem tādu nav.
