Dzirkstele.lv
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome ir sniegusi divus atzinumus par sūdzībām, kas tika izskatītas augusta sēdē – Jāņa Dombura sūdzību par žurnāla “Privātā Dzīve” vāku un Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) pastāvīgās pārstāvniecība Latvijā sūdzību par portāla “nra.lv” publikāciju.
Atzinums par žurnāla “Privātā Dzīve” vāku bija saistīts ar platformā “Facebook” krāpnieku izplatītajām viltus ziņām, kas reklamēja investīciju peļņas iespēju un saturēju nepatiesu informāciju, tostarp viltotas fotogrāfijas. Viena no šādām ziņām bija saistīta ar Jāni Domburu. Par viņu tika izveidots vēstījums un fotomontāža, kurā Domburs, saslēgts rokudzelžos, tiek vests uz tiesas zāli. Šīs krāpnieku darbības, maldinot cilvēkus, izmantojot viņa vārdu un foto, Jānim Domburam bija ļoti nepatīkamas.
Rakstot par šo notikumu, “Privātā Dzīve” uz 18. jūlija izdevuma vāka publicēja krāpnieku izveidoto fotomontāžu ar rokudzelžos saslēgtu Jāni Domburu un divus virsrakstus – “Domburs ierauts starptautiskā afērā” un “Arests krāpšana, kauns…”. Jānis Domburs uzskatīja, ka šāds žurnāla vāks pārsniedz pat “dzeltenajai presei” pieļaujamās robežas – cilvēkiem, kas to ierauga, bet neizlasa rakstu, tas sniedz maldinošu un nepatiesu informāciju, ka Domburs ir ticis aizturēts vai arestēts saistībā ar kriminālnoziegumu – krāpšanu; bijušas pamatotas aizdomas, policija viņu saslēgusi roku dzelžos. Jāņa Dombura skatījumā, žurnāla vāks nerada pamatu secināt, ka Domburs ir afērā cietušais, bet rada pamatu vai iespēju nepatiesi konstatēt, ka ka Domburs ir iesaistījies kādā afērā – neuzmanības, vieglprātības vai citu iemeslu dēļ. Uz vāka nav nekādu norāžu, ka attēls un teksts “Arests krāpšana, kauns…” ir fragmenti no viltus ziņām.
Vērtējot šo gadījumu, Ētikas padome vadījās no apsvēruma, ka dažādi mediju tipi un žurnālistikas veidi, vērtējami to redakcionālās politikas, satura un tehniskajās robežās, un šajā gadījumā publikācija ir “dzeltenajā presē”. Ētikas padome ieskatā, izdevēja arguments, ka žurnāla vāks ir skatāms tikai kopsakarā ar publikāciju iekšlapās, ir diskutabls. Vērtējot žurnāla vāku, Ētikas padome nonāca pie secinājuma, ka tajā saskatāmas Ētikas kodeksa pārkāpuma pazīmes. Krāpnieku radītā informācija uz žurnāla vāka ir pasniegta kā fakts, un liek izdarīt pretējus secinājumus tiem, kas izriet no raksta iekšlapās. Pēc Ētikas padomes locekļu domām, to pašu nolūku – piesaistīt interesi un informēt par afēru – žurnāla veidotāji varēja ar pārdomātāku un precīzāku tekstu, piemēram, pie attēla varēja būt skaidra norāde, ka tas ir viltojums, tekstā varēja precizēt, ka afērā ir izmantots tikai Jāņa Dombura vārds vai attēls u.tml.
Ētikas padomes rekomendē žurnāla izdevējam SIA „Žurnāls Santa” ar lielāku rūpību un atbildību strādāt pie žurnāla “Privātā Dzīve” vāku veidošanas, lai novērstu iespējamo auditorijas maldināšanu, publikācijās skatīto personu aizskārumu un uzturētu “dzeltenās preses” žanram iespējami labu reputāciju.
Otrs atzinums tika sniegts, skatot Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) sūdzību par portāla nra.lv publikāciju “Krievija Ukrainā zaudēs arī Kēnigsbergu”. Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera sūdzējās, ka publikācijā ir patiesībai neatbilstošas, AHK neslavu ceļošas un reputāciju aizskarošas ziņas. Raksts vēsta par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2014. gadā organizētu pasākumu. Ētikas padome secināja, ka raksts publicēts sadaļā “Pasaule” un veidots kā informatīvs materiāls, tomēr citētajos publikācijas fragmentos, tostarp ievadā ir izteikti apgalvojumi un pieņēmumi bez faktoloģiska pamatojuma, kā neesamība turklāt atzīta arī publikācijā. Ētikas padomes vērtējumā, publikācija neatbilst žurnālistikas pamatprincipiem: fakti nav skaidri nošķirti no žurnālista viedokļa, un informācija ir pasniegta maldinoši, pārkāpjot Ētikas kodeksa principus 4.1. Godprātība (“nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju. Plašsaziņas medijs pēc iespējas nodrošina šādas informācijas labošanu vai atsaukšanu”) un 4.4. Faktu un viedokļu nošķīrums (“izplatot informāciju ir skaidri jānošķir fakti no žurnālistu viedokļiem vai interpretācijas”).
Lai arī nra.lv īpašnieks, SIA “Mediju Nams” nav Latvijas Mediju ētikas padomes biedrs un nav apņēmies ievērot tās Ētikas kodeksu, Ētikas padome to aicina ievērot savā darbā mediju ētikas pamatprincipus.
Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Ētikas padome izskatīja arī vairākus iesniegumus par publikācijām un sniedza par tām vērtējumus.
Viens no atzinumiem bija par virsrakstu “Traģiski izdzisusi 17 gadus veca krievu hokejista dzīvība; viņa slepkavas sastopamas arī Latvijā” portālā “Jauns.lv”. Lasītāja šo virsrakstu uztvēra kā maldinošu un nomelnojošu Latvijai, jo no raksta secināms, ka sportists ir nomiris pēc ērces kodiena Krievijā.
Ētikas padomes vērtējumā, virsrakstu veidošana bieži ir radošs darbs, – tajos nereti tiek izcelta viena perspektīva, lai tie būtu “sulīgi” un piesaistītu uzmanību. Tomēr šajā gadījumā virsraksts ir nekorekts un veidots sliktākajās “dzeltenās preses” tradīcijās – pārspīlēts un maldinošs, bet idiomas “slepkavas” lietošana savienojumā ar vārdu “Latvija” pamatoti aizkar daļu no sabiedrības, radot negatīvu tēlu Latvijai. Šajā situācijā, paliekot pie izveidotā virsraksta, korekti būtu bijis rakstīt vārdu “slepkavas” pēdiņās, lai izvairītos no maldīgas virsraksta interpretācijas. Ētikas padome uzskata, ka arī izmantojot tēlainus izteiksmes līdzekļus – metaforas, sakāmvārdus, parunas, medijam vienmēr būtu jāizvērtē, kāds var būt uztveres konteksts, kā to uztvers sabiedrība, vai to lietojums atbilst mediju ētikas pamatprincipiem.
Ētikas padome arī izskatīja iesniegumu par portālā “Delfi” publicēto interviju ar igauņu politisko aktīvistu Tarmo Juristo: “Igaunijā dara citādi. ‘Mērķis ir nepieļaut nacistu nonākšanu pie varas Eiropā’”. Lasītājs uzskatīja, ka vārda “nacisti” lietošana nav bijusi korekta un, intervētajam dēvējot labējās partijas, organizācijas un cilvēku grupas par nacistiskām, žurnāliste un redakcija nav apšaubījusi intervētā lietotos izteiksmes līdzekļus, iebildusi, komentējusi. Tāpat tika norādīts, ka intervijas citāta, kas satur vārda “nacistu”, izmantošanu publikācijas virsrakstā nav bijusi korekta.
Ētikas padomes secināja, ka intervētājs ir uzdevis korektus, netendenciozus jautājumus, turklāt virsrakstā skaidri norādīts, ka ir izmantots citāts no intervijas. Mediju uzdevums ir atspoguļot dažādus viedokļus un tiem nevar uzlikt atbildību par intervētā teikto. Lai gan vārds “nacisti” sabiedrībā tiek plaši lietots vietā un diemžēl arī nevietā, turklāt katram šo jēdzienu lietojot ar atšķirīgu nozīmi, žurnālistam nav pienākuma apšaubīt intervētā viedokli un atziņas, un arī redakcijas komentārs pie katras intervijas nav nepieciešams.
Ētikas padome izvērtēja iesniegumus par to, ka laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore savu viedokli ir publicējusi laikrakstā, bet bijušais Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs V. A. Krauklis intervijā atklājis savas domas. Ētikas padome secināja, ka vēršanās pret redaktores lēmumu publicēt savu viedokli redakcijas slejā ir pretrunā ar Satversmē un biedrības Ētikas kodeksā atzīto vārda brīvības principu. Žurnālistam tāpat kā jebkuram cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli. Publicējot to medijā, tas gan skaidri nodalāms no ziņām, kā tas arī ir bijis šajā gadījumā.
Vārda brīvības princips aizsargā arī cilvēka tiesības paust savas domas intervijās. Ētikas padome atgādina, ka demokrātiskā sabiedrībā cilvēkam ir tiesības paust viedokli un notikumu vērtējumu arī tad, ja citam tas nav patīkams, šķiet nevēlams, tam nepiekrīt. Iepazīstoties ar laikraksta “Ziemeļlatvija” skatījumu, Ētikas padomei neradās šaubas, ka redakcijai rūp vietējai kopienai nozīmīgi jautājumi, tā nav vairījies no asu tematu iztirzāšanas, ievērojot samērības principu un tiesības paust savu viedokli visām iesaistītajām pusēm, to skaitā politiskajai pozīcijai un opozīcijai, tā nodrošinot informācijas daudzveidību.
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 49 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies četrpadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos pārrauga LMĒP Ētikas padome, kurā darbojas tās priekšsēdētāja Daiga Sproģe un vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Andrejs Mēters, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins.
Papildu informācija: www.lmepadome.lv.
