Gulbenes kultūras centrā 14.novembrī skanēs dziedātāja Normunda Rutuļa liriski samtainā balss. “Vēlreiz mājās” – tāds ir dziedātāja solokoncerta un arī jaunā mūzikas albuma nosaukums, kas 23.februārī saņēma Latvijas mūzikas ierakstu “Gada balvu” kā gada šlāgeralbums.
“Jau mammas vēderā es izjutu patiku pret mūziku, kuru viņa klausījās. Tā kā viņas mīļākās gan toreiz bija, gan tagad ir melodiskas un līdzi dziedamas dziesmas, iespējams, ka tieši tāpēc esmu kļuvis par vieglās mūzikas dziedātāju. Arī man ir svarīga muzikāla harmonija un skaista melodija,” stāsta Normunds.
Apgūst pašmācībā
Ar maestro Raimondu Paulu dziedātājs pirmo reizi saticies 1994.gada vasarā Latvijas Mūzikas akadēmijas telpās “Meža gulbju” brīvdabas koncerta mēģinājumā. “Man bija uzticēti visi hīti, piemēram, “Vecais zābaciņš”, “Kad man maziņam” un citi. Pēc koncerta maestro paspieda man roku kā pateicību par padarīto. Viņa rokas spiediens ir īpašs, jo to tik bieži saņemt nemaz nevar, pat satiekoties tāpat vien,” stāsta Normunds. Pēc pusgada R.Paula un N.Rutuļa sadarbība turpinājusies, jo kopā ar ansambli “Dzeguzīte” ieskaņotas tautasdziesmas. Vēl pēc gada Normunds ar Kristu no “Dzeguzītes” jau ieskaņojuši dziesmu “Par to…”. “Līdz šim brīdim sadarbībā ar maestro tapis salīdzinoši daudz muzikālu projektu. Varu droši teikt, ka esmu mūsdienu “izredzētais Paula dziesmu izpildītājs”,” saka Normunds.
Dziedātājs lielākoties visu ir apguvis pašmācībā, lai gan nepilnu gadu apmeklējis arī nodarbības Mūzikas akadēmijā pie profesora Kārļa Zariņa, kurš gribējis Normundu dzirdēt kā tenoru, kaut arī viņš ir baritons. 2000.gadā, jau iesāktā muzikālā ceļa vidū, Mūzikas akadēmijas mācību spēki Normundu mudinājuši izdarīt izvēli starp estrādi un akadēmisko dziedāšanu, jo, viņuprāt, apvienot abas mākslas nav iespējams. “Jūs nojaušat, kam par labu es nosvēros,” smaida Normunds.
Dziedošais bundzinieks
Mūziķa gaitas N.Rutulis uzsācis 1984.gadā Ādažu kultūras namā pie skolotāja Gunāra Freidenfelda kā skolēnu vokāli instrumentālā ansambļa bundzinieks. Vēlāk bundzinieka posteni viņš papildinājis ar vokālista funkcijām un tolaik bijis viens starp retajiem dziedātājiem – bundziniekiem, kas daudzos izraisījis interesi par šo grupu. Arī dažādos konkursos tas palīdzējis gūt ievērojamāku atzinību. “Zvaigžņu zagļi” un vēlāk “Black Jack” – tās ir Normunda bērnības grupas. Bundzinieka darbības beigu posmā, brīdi pirms solista karjeras sākuma, Normunds muzicējis kopā ar Jāni Stībeli un Ingaru Viļumu (tagad “Prāta vētras” basģitārists) grupā “Take it such”. Īslaicīga sadarbība ar atsevišķiem mūziķiem notiek joprojām, un Normunds uzskata, ka tas ir normāls darba process.
Dziedāšanā un visā, kas ir ap to, Normunds saskata gan darbu, gan vaļasprieku. Daudz laika viņš pavada pie datora, producējot savus un citu izpildītāju darbus, veidojot viņu darbiem remiksus un strādājot arī pie reklāmas materiālu veidošanas un apstrādes. “Tas ir līdzīgi datorspēlei, kurā, lai tiktu jaunā līmenī, tev ir jāuzlabo prasme un iemaņas. Nemitīga attīstība! Labprāt spēlēju golfu, vasaras periodā tas notiek reizi mēnesī. Reizi nedēļā spēlēju skvošu un eju uz kino,” stāsta Normunds.
Sevi rod vieglajā mūzikā
Sākotnēji tas laikam bija jauniešu spīts, kas bija manī. Tāda kā nevēlēšanās iet “mainstream”, bet turēties pašam pie sava – “funk”, “acid jazz” žanra. Tomēr, gūstot dzīves pieredzi, es arvien vairāk atrodu sevi vieglajā mūzikā, jo tā patīk. Muzikalitāte harmonijā un skaista melodija – tas man ir nepieciešams,” atzīsta Normunds. To viņš iepin arī savu remiksu veidošanā, lai gan tos veido “house” mūzikas žanrā. Dziedātājs klausās visdažādāko mūziku, lai būtu informēts par notiekošo, tomēr priekšroku dod augstvērtīgai mūzikai. “Nu, ja tas lasītājiem kaut ko izsaka, tad tie ir Level 42, Simply red, Incognito, Jamiroquai, The brand new heavies, George Duke, George Michael, Earth, Wind&fire un tā tālāk,” uzskaita dziedātājs.
Ražīgākais duetu partneris
Runājot par duetiem, Normunds min dziedātāju Anci Krauzi. “Ar viņu mēs duetā esam bijuši visilgāk, tādēļ arī esam vislabāk iemācījušies sajust viens otru. Mums uz skatuves ir viegli sadarboties. To var just arī rezultātā,” vērtē Normunds. Parasti dueta partnerus piedāvājot producenti, piemēram, A.Krauze, Marija Naumova, Ieva Kerēvica un citi, dažreiz Normunds tos sameklē pats, piemēram, Viktoru Lapčenoku, Lindu Rutuli un citus. “Jā, šķiet, ka esmu arī visražīgākais duetu partneris,” piebilst Normunds.
Dziedātājam nav sveša arī kritika, ko viņš, uzņem pozitīvi, lai gan patur sevī nelielu rūgtuma daļu par līdz galam nenostrādātu darbu, kas izraisījis kritiķu uzmanību. “Saprotu, ka nekad nebūšu pievilcīgs visiem. Ir pat tāds teiciens: “Kas der visam, neder nekam!”” prāto mākslinieks. Viņš uzskata, ka ikvienam dziedātājam ir jābūt ar savu šarmu. “Dziedātājam, pirmkārt, ir jābūt ar savu auru, vizuālo tēlu, stāju, runas veidu, intelektu un mūzikas izpratni. Un tikai pēc tam seko dziedāt prasme. Kāds ir mans trumpis? Manī ir no visa pa druskai,” saka
N.Rutulis.
Šoreiz kļūs jaunāks
Muzikālos nākotnes plānus Normunds pārāk neizklāsta. Ir iecere izveidot vizuāli – muzikālu koncertprogrammu ar jaunām un vairākām jau dzirdētām dziesmām. “Programmas mērķauditorijas izvēlē šoreiz kļūšu jaunāks un tēmēšu uz 5 līdz 40 gadu veciem cilvēkiem. Koncentrēšos uz tiem, kam patīk kārtīgi izdejoties. Tas nozīmē, ka ierastais – sēdošais – koncerts – tur nesanāks,” sola Normunds. Padomā viņam ir arī viegli – lirisko dziesmu ieskaņošana, kuras mākslinieks ļaus vērtēt savai pamata klausītāju auditorijai – sievietēm ar pavadoņiem no 25 līdz 60 gadiem. Jāpiebilst, ka Normunds nav eksperimentētājs. Viņš labāk nomēra divreiz un tad griež.
Kāpēc to neizmantot?
Normunda azotē joprojām ir daudz plānu, kas saistās ar kultūras attīstību, piemēram, par Rīgas parku brīvdabas estrāžu atdzīvināšanu. “Parku un dārzu “iedzīvināšana” bija manu ideju kopums, kura rezultātā, manuprāt, būtu uzlabota Rīgas priekšpilsētu kultūras attīstība. Jau pašreiz Dzegužkalna estrādē var notikt kultūras sarīkojumi, kuru pamatrepertuāru veidotu bērnu un jauniešu grupas. Dzegužkalnā ir ļoti skaisti sakārtota vide, atjaunoti celiņi, soli un estrādes amfiteātris. Pie tam, pašā kalnā virsotnē uzkāpjot, paveras brīnumains skats uz Daugavas otru krastu, uz Vecrīgu. Un tā ir augstākā vieta visā Rīgā. Ja nemaldos, 19 metrus virs jūras līmeņa. Skaistais Arkādijas parks pašlaik izmantojams tikai noskaņu meklētājiem, bet kādreiz tur bija arī laba koncertestrāde, arī Ziedoņdārzā pirms kara tāda bija. Nu kāpēc tās neatjaunot un neļaut apkārtējiem iedzīvotājiem baudīt kultūru un iesaistīties tās attīstībā, dodot nopietnu atspēriena punktu jaunajai paaudzei?” prāto Normunds.
Nāciet ciemos!
Dziedātajam ir savs spriedums arī par valdības attieksmi pret kultūru. Viņš uzskata, ka tā ir dīvaina. “Nevaru saprast, kādam nolūkam tika veidota Kultūras ministrija, ja katra struktūra atsevišķi var administrēt, attīstīt un pastāvēt par sevi. Manuprāt, pārāk daudz līdzekļu tiek novirzīts projektiem, kuru atbilstību vērtībai un kvalitāti varētu apšaubīt, pie tam šeit darbojas arī ķēde – radinieks, labs paziņa un tā tālāk. Tajā pašā laikā līdzekļu trūkst patiešām talantīgu mākslinieku atbalstam. Viens apburtais loks! Labi, ka „Gaismas pils” būvniecībai atrodas līdzekļi.”
Dziedātājs uzskata, ka arī depresijā cilvēki slīguši visos laikmetos un jebkādā ekonomiskajā situācijā. Šodienas skumjajiem Normunds iesaka vairāk laika pavadīt, izglītojot sevi, piemēram, lasot, apmeklējot bezmaksas seminārus un nodarbības, kas mudina pievērsties veselīgam dzīvesveidam, kā arī baudīt latviešu mūziku, kamēr vēl skan “Latvijas radio 2”. “Mūzika dziedē – un tāpēc ceru, ka arī man izdosies ar savu koncertu negatīvās domas aizgaiņāt. Nāciet ciemos!” ielūdz dziedātājs.
Koncertā Normunds demonstrē arī to, ka prot dejot stepu. 2004.gadā viņš saņēmis no R.Paula astoņdesmitajos gados ieskaņotās izrādes “Vella būšana” fonogrammas izmantošanai koncertos. Starp tām vairākas atbildušas stepam. Nekavējoties Normunds zvanījis meistaram Mārim Pūrim. “Tā, ar nelieliem pārtraukumiem, esmu šo to iemācījies. Šogad tam pievēršos nopietnāk. Apmeklēju nodarbības trīs reizes nedēļā. Man mērķis bija labs starts savā Dzintaru koncertā, kas notika augustā. Izdevās! Pašreiz gan dejoju tikai pa reizei nedēļā, lai uzturētu sevi līmenī. Steps ir ļoti grūts dejas žanrs. Labs līdzsvars, spēcīgas kājas un vingrs ķermenis, gaišas domas un mērķis – tie ir daži svarīgākie nosacījumi. Tad jāpievieno vēl milzīga pacietība un darba spars, tikai tad kaut kas var sanākt,” ir pārliecināts Normunds.
Piedalās nedomājot
Šodien ir gandrīz vai moderni, ka tēvs dzied duetā ar meitu. Arī Normunds ar meitu Lindu iedziedājis trīs Ziemassvētku dziesmas – pirmo, kad viņai bijuši 6 gadi. Dziesma “Pāri pār sniegu” ir iekļauta mūzikas albumā “Dzīves karuselī”. “Mūsdienās bērnus izmantot savos priekšnesumos ir populāri mārketinga principu dēļ, jo bērnu klātbūtne vienmēr izraisa līdzjūtību. Ar Lindu pašreiz neesam ieplānojuši kopīgu dziesmu, jo nav mērķa, bet citādāk mēs sadarbojamies daudz – foto, dizains, kino, auto ir mūsu kopīgās intereses,” stāsta dziedātājs. Viņš ir gatavs piedalīties arī kādā šovā, bet tas ir atkarīgs, no nepieciešamības “pagozēties” ēterā. “Ja ir kāds projekts, kuram mana publicitāte ir svarīga, un ja šova nosacījumi ir man pieņemami, es piekrītu. Tas gan neattiecas uz šoviem, kas saistīti ar auto – tajos esmu gatavs piedalīties nedomājot.”
Virzītājspēks un dzīves jēga
38 gadus vecais dziedātājs ir mīlošs tētis mazajam Edvardam, kurš
14.februārī kļūs 2 gadus vecs, 16 gadus vecajai meitai Lindai, iejūtīgs vīrs sievai Ilutai un rūpīgs saimnieks ģimenes mīlulei, skaistākajai un ideālākajai kaķenei uz zemes – Kateprijai, kas dzimusi Normunda vārdadienā. “Mana ģimene ir mans virzītājs un dzīves jēga. Tas arī visu izsaka!”
