Tagad, kad pavisam droši var teikt – jā, tas ir noticis, mazulītes Māras ārstēšanai nepieciešamā nauda ir savākta, varam atskatīties uz tām dienām, kad plašsaziņas līdzekļos, interneta portālos, domubiedru „saitos” un citur parādījās lūgums pēc palīdzības (laikrakstā “Dzirkstele” publicēts 10.oktobrī).
Kad Māras dzīvībai kontā tika pārskaitīti pirmie lati un internetā parādījās pirmie pozitīvie komentāri ar laba vēlējumiem, ne vienam vien nācās pārdomāt, kam tad īsti ir vērtība šajā dzīvē? Neaiziešu šodien pusdienās – ziedoju; pati gaidu bērniņu, nespēju palikt vienaldzīga; kas tas mums būtu – katram pa latam vai diviem, un mazajai būs palīdzēts!
Un kā vainagojums kāda ziedotāja lūgums interneta portāla redaktoram: lūdzu, nenolieciet šo ziņu zemāk! Ticiet, ka šī ziņa mums ir daudz, daudz svarīgāka par to, ko par Latviju domā Zviedrijas finanšu ministrs vai kas būs jaunais “Dienas” akcionārs!
Kluss, cilvēcīgs lūgums, un četru stundu laikā šī “bankrotējusī valsts”, neaizejot pusdienās, nenopērkot saldējumu, nesamaksājot kādu rēķinu, kas var pagaidīt, Mārai saziedoja gandrīz 5000 latu! Ziedojuma summas ir visdažādākās – no 1 līdz 500 latiem. Lielākais ziedotājs – Amerikas luterāņu draudze, darbabiedri no Valsts policijas un Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem, māmiņas kursabiedri ziedojuši arī kopā, vēlāk iemaksājot naudu fondā.
Vislielāko paldies ziedotājiem saka gan Māras vecāki un tuvinieki, gan kolēģi. Pateicoties jums, kādai mazai dvēselītei sāpēs daudz mazāk un naktī miedziņš būs saldāks. Paldies jums visiem! Rakstot šīs rindas, šķiet, ka kaut kur pavisam netālu, gluži blakus skan “Meža gulbji”: “Tādēļ jau mēs esam šai saulē, lai ik mirkli par cilvēkiem vēlētos būt…”
Kopā saziedoti 18 000 latu.
