Patlaban noteikumi paredz, ka medību vadītājam katrs nošautais dzīvnieks “jānoraksta” uzreiz nošaušanas vietā. Tikai pēc tam to var pārvietot un sākt medījuma pirmapstrādi.
Valsts Meža dienesta (VMD) Medību daļas inspektoru ierašanās kolektīvu pieteiktajās medību vietās netiek izsludināta, tādēļ nepieciešamajiem dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši noteikumiem, atgādina VMD Medību daļas vecākais inspektors Juris Nagainis.
Viņš min piemēru no nesena inspekcijas brauciena Vidzemē, kad mednieku kolektīvs nomedījis vienu alni un septiņas stirnas. “Vīri jau bija sākuši dīrāšanu, kad ieradāmies, bet medību vadītājs varēja uzrādīt tikai trīs noformētas atļaujas. Pārējās saņēmām apmēram 40 minūšu laikā. Pēc spēkā esošajiem noteikumiem, šāda rīcība traktējama par nelikumīgām medībām,” stāsta inspektors.
Mednieki parasti aizbildinoties ar to, ka diena ir īsa un tūlītēja veidlapas aizpildīšana kavē medību procesu, turklāt reizēm līst vai snieg, kas papīram nepavisam nenāk par labu. “Saprotu, ka iebildumi ir pamatoti, bet patlaban noteikumi ir tādi,” teic inspektors. Arī viņš gaidot, ka tiks pieņemti jauni Medību noteikumi, kuros varētu būt mainīta pašreizējā kārtība. Citās Eiropas valstīs nomedītais dzīvnieks tiekot apzīmēts ar īpašu, ap kāju apliekamu, cilpu, kas izmantojama tikai vienreiz, un dokumentu varot aizpildīt vēlāk, kad tikts zem jumta.
Medību atļauja dod tiesības nomedīt dzīvnieku, bet aizpildīta atļauja dod tiesības to paņemt savā īpašumā.
