Dzirkstele.lv
Pirmais, ko es kā baltkrievs gribētu teikt saistībā ar pēdējiem notikumiem, ir patiess kauns ukraiņu priekšā. Ukraiņi mums ir vistuvākie. Kad baltkrievs runā savā valodā, bet ukraiņi – savā, viņi labi saprot viens otru. Viņiem nav vajadzīgs ne valodas, ne idejiskais tulks. Ir grūti iztēloties draudzīgākas attiecības nekā tās, kuras vēsturiski ir izveidojušās starp baltkrieviem un ukraiņiem. Ja Krievijas impērijas ideoloģija ir kļuvusi par to sarkano līniju, kas sadalījusi liberālos baltkrievus un vidēji statistiskos krievus, tad ar ukraiņiem mēs vienmēr esam bijuši uz viena viļņa.
Pēc baltkrievu revolūcijas 2020. gadā tieši Ukraina viesmīlīgi pieņēma baltkrievus, kuri bija spiesti bēgt no savas dzimtenes. Ukraina ir piešķīrusi viņiem iespēju dzīvot bez legalizācijas savā teritorijā ilgāk par pusgadu. Tā desmitiem tūkstošu baltkrievu Ukraina kļuva par otrajām mājām. Tāpēc droši var teikt, ka karš, ko Krievija ar Baltkrievijas piedalīšanos ir izraisījusi, agresīvi vēršoties pret Ukrainu, nekādi neatspoguļo vienkāršo baltkrievu attieksmi pret ukraiņiem. Tas ir karš, ko realizē divi prātu zaudējuši diktatori, kas cilvēka dzīvības neapšaubāmo vērtību ar vieglu roku iemainījuši pret asiņu jūru. Tas viss, lai atriebtos ukraiņiem par to, ka viņi ir izrāvušies no postpadomju propagandas ietekmes un iestājas par savām tiesībām būt brīviem un neatkarīgiem! Tas viss – lai noturētos pie varas par jebkuru cenu. Kā šie divi atšķiras no cilvēka, kurš aizsāka Otro pasaules karu? Nekā! Visi diktatori ir viens otra kopija.
Lukašenko atdeva Baltkrieviju Krievijai par lēto energoresursu un “lielā brāļa” nosacītās paša varas cenu. Tagad mūsu zeme mums nepieder, un Krievijas karaspēks pēc Lukašenko lūguma pēc mācībām “Savienības apņēmība” te paliks un jutīsies kā mājās. Un, lūk, mēs atkal esam kā Krievijas impērijas laikos –Ziemeļrietumu novads, buferzona starp Austrumiem un Rietumiem, placdarms svešu šizofrēnisku ideju realizācijai. “Redz, kā, tādu valsti pazaudējam!” sēro Putins, “Atgriezīsim laiku atpakaļ, atjaunosim Padomju Savienību!” Neatgriezīsim! Neatjaunosim! Nepāršķirsim lappusi!
Man grūti iedomāties, ka baltkrievu karavīrs nostāsies pret ukraiņu kareivi, ka brālis nostāsies pret brāli. Taču vēsture mums stāsta, ka notikumi ir cikliski, un kļūdas, kas nav labotas laikus, nākas atkārtot atkal un atkal.
Kādas bija mūsu kļūdas? Baltkrievi nedarīja visu iespējamo, lai saglabātu vēsturisko atmiņu un nacionālo valodu. Dzimtajā valodā runā tikai 10 procenti iedzīvotāju. Baltkrievijā līdz šim līdz galam nav publicēta visa patiesība par represijām padomju laikā, un daudzi, piedodiet, tā sauktie vienkāršie baltkrievi, pat nezina, kas ir Kurpati (Masu represiju vieta, kur 30.-40. gados nogalināti ap 250 000 baltkrievu un poļu. – red.) Mēs klusējām, kad vajadzēja skaļi paziņot, apliecināt sevi… Un tagad mums būs jāsamaksā par to.
– Viktorija Trenas, baltkrievu disidente, kas šobrīd dzīvo Latvijā (Rīgā)
