Pasaulē vadošais eksperts radošajā domāšanā Dr.Edvards de Bono uzskata, ka Latvijā vajadzētu domāšanas ministru, un sarunā ar premjeru Valdi Dombrovski (JL) viņš jau paspējis ierosināt nevis devalvēt latu, bet paaugstināt tā vērtību. Provokācija ir viens no de Bono zīmoliem, un viņš min piemērus ar savām idejām, kas sākotnēji uzskatītas par neloģiskām, bet nu ir iestrādātas dažādu valstu likumos. Ekonomikas sasirgšanas dēļ Latvijā neviens īsti nav pamanījis, ka Eiropā šis ir radošuma un inovāciju gads, un de Bono ir šī gada vēstnieks. Ieradies Rīgā, lai sniegtu meistarklasi uzņēmējiem, ekonomikas skolotājiem un lektoriem, viņš uzsver, ka radošums dotu Latvijai uzrāvienu un šis krīzes punkts ir pateicīgs, lai aktīvi ķertos pie risinājumu meklēšanas.
– Iepriekšējo reizi, kad bijāt Rīgā, teicāt, ka grāmatveikalu pārdevējas allaž mulst, kurā plauktā likt jūsu grāmatas. Mēģina kaut ko pa vidu, te ieliek pie biznesa, te – pie filozofijas. Vai šajā ziņā kaut kas ir mainījies?
– Tāda plaukta kā “domāšana” grāmatveikalos vēl aizvien nav. Kaut tieši domāšana ir svarīgākā no prasmēm, kas piemīt cilvēcei. Cilvēki uzskata, ka filozofi māca domāt, tomēr tā tas nekad nav bijis. Tāpat cilvēki pieņem, ka psihologiem ir darīšana ar domāšanu, lai gan viņi lielākoties laiku pavada ar mērījumiem, ar skaitļiem. Tas patiešām ir neparasti, ka šāda plaukta grāmatveikalos vēl aizvien nav.
– Esmu dzirdējusi, ka, piemēram, Singapūra ir tālu tikusi, jo bērniem skolās ir tāds priekšmets kā domāšana.
– Jā, tā ir. Arī Malaizijā un Venecuēlā.
– Šajā sarakstā nav ASV un Rietumeiropas.
– Ir, bet svārstīgi. Ne visās skolās un ne visās valsts daļās. Kanādā, piemēram, ap 13-17% skolu tiek lietotas manas idejas. Tas (izmantojums) atkarīgs no ļoti daudz kā. Iespējams, pietiek ar to, ka valdībā ir kāds cienījams cilvēks, kas būtu pazīstams ar manām metodēm. Tā tas notika Venecuēlā, kur kāds filozofijas profesors izlasīja vienu no manām grāmatām, ieinteresējās un pievienojās vadošajai partijai. Kad viņi prasīja, kuru ministriju viņš vēlas vadīt, šis kungs atbildēja – ministriju inteliģences attīstībai. Es ierados un apmācīju 250 skolotāju, kas ieguva pieredzi un tālāk apmācīja 170 000 pasniedzēju. Ja valstī ir tāds kā viņš, tad lietas notiek.
– Un tomēr – kādēļ šajā listē praktiski nav neviena, ko tradicionāli uzskata par pasaules virzītājspēkiem?
– Paņemsim Ķīnas piemēru. Patlaban manas idejas izmēģina piecās šīs valsts provincēs. Ja rezultāti valdībai patiks, metode tiks ieviesta 680 000 skolās. Un, ja reiz ķīnieši sāks domāt, jūs labāk velciet no skapja ārā savus tautastērpus, jo visa pārējā pasaule kļūs par Ķīnas tūrisma galamērķi.
– Kāda ir jūsu pieredze – vai mazas un ķibelēs nonākušas valstis ir vairāk ieinteresētas ātri ieviest jūsu idejas?
– Tā tas ir. Tādā vietā kā Latvija šīm idejām vajadzētu tikt pasniegtām visās skolās, valdībā vajadzētu domāšanas ministru un nacionālo padomi jaunām idejām, lai tās auglīgi savāktu vienuviet. (Virkne pazīstamu Latvijas uzņēmēju, pasniedzēju un pedagogu jau apvienojušies ideju grupā “Radošuma pils”, uzskatot, ka inovācijas ir bagātas ekonomikas galvenais pamats un inovāciju priekšnoteikums ir radošums – red.) Un varbūt es uz vienu gadu varētu kļūt par Latvijas karali.
– Nezinu, kas jums līdz šim ir stāstīts par situāciju Latvijā vai ko esat pats šeit redzējis, taču kāds ir jūsu vērtējums Latvijas stāvoklim patlaban?
– Acīmredzami patlaban Latvija ir Eiropas sliktāko valstu sarakstā kopā ar Īriju, Spāniju un Ungāriju. Ierastais izskaidrojums šim visam – neapdomīgi aizņēmumi, kas tā arī varētu būt. Akūts jautājums ir devalvēšana, kas nenāktos viegli. Ja reiz esi paņēmis mājai kredītu eiro, tad samaksāt atpakaļ devalvētos latos būs grūti. Tā kā situācija ir sarežģīta un man nav tūlītēja risinājuma, ir vajadzīga domāšana. Ziniet, šorīt tikos ar premjeru un ierosināju viņam padomāt par pretējo – lata vērtības paaugstināšanu. Iespējams, tas palīdzētu. Nesaku gan, ka tas būs vienkārši. Premjers man atbildēja, ka tas jau ir noticis deviņdesmitajos gados.
– Vai starp radošumu un risinājumu vai radošumu un veiksmi ir liekama vienādības zīme?
– Jā. Ja ir problēma, ko ierasti nevar atrisināt, nav citas izvēles, kā likt lietā radošumu. Iespējams, radīsiet ne tikai risinājumu, bet tādu risinājumu, kas izmaksās mazāk. Radošums palīdz arī vienkāršot lietas.
– Un šādā vīzē iegūts rezultāts – vai tas vienmēr ir pārsteidzošs?
– Dažkārt tas ir pavisam vienkāršs. Reiz es runāju ar ekoloģijas grupu Kalifornijā, ap 500 cilvēkiem. Viņu problēma bija fabrikas, kas piesārņo upi, tāpēc cieš cilvēki, kas dzīvo lejup. Tā bija provokācija – es ierosināju, lai fabrikas uzbūvē izejvielu pievadi lejup pa upi. Izklausās pilnīgi neloģiski, tomēr šeit redzama vienkārša ideja – ja reiz fabrika ir uzbūvēta pie upes, tad ūdens ražošanai jāņem zemāk, nekā tiek izlaists jau izmantotais ūdens. Šādā gadījumā fabrika piesārņojumā nav ieinteresēta, jo pati saņems to pirmā. Šī doma ir kļuvusi par likumu nu jau 13 valstīs.
– Kurš no jūsu arsenāla būtu pareizais medikaments Latvijas diagnozei?
– Provokācija derētu. Kā jau ierosināju premjeram – palieliniet lata vērtību, un redzēsim, kas notiks. Pirms divām nedēļām biju lielā ekonomikas konferencē, ap 800 cilvēku. Teicu, ka šajā konferencē pietrūkst divu lietu, abas tās sākas ar D. Pirmā ir “design” jeb modelēšana, jo ekonomisti ļoti labi pieprot raksturot lietas, bet ne tās modelēt. Otrā, protams, ir dejotājas.
– Oho.
– Nu, protams. Ja tur ir sapulcējušies 800 cilvēku, visu dienu un visu vakaru pavadot konferencē, dejotājas – tas būtu jauki! Lai nu kā, došu jums piemēru ar modelēšanu. Apstākļos, kad nekustamā īpašuma tirgus krīt, cilvēki sev saka – uzgaidīsim, palūkosim, kas notiek. Tātad pirkumi nenotiek un krīze pieņemas spēkā. Mans ierosinājums bija līgumos turpmāk ierakstīt punktu – ja mājas vērtība tuvākā gada laikā krītas vēl par 20%, pārdevējs šo naudu jaunajam mājas īpašniekam atmaksā no saviem līdzekļiem. Tātad (potenciālajam) pircējam nav iemeslu gaidīt, notiek pirkumi un tirgus stabilizējas. Tas ir ļoti vienkāršs koncepts, balstīts uz modelēšanu.
Edvarda de Bono CV:
Dzimis 1933.gadā Maltā.
Studējis fizioloģiju un medicīnu, strādājis Oksfordas, Londonas, Kembridžas, Hārvarda universitātē.
Pasaulē atzīts vadošais eksperts radošajā domāšanā un domāšanas mācību metodēs.
Autors tādām metodēm kā “Laterālā domāšana” (“Lateral thinking“), “Sešas domāšanas cepures” (“Six thinking hats“)
Auditorija: uzņēmēji, zinātnieki, ekonomisti, valdības, mākslinieki, bērni.
Konsultējis tādus uzņēmumus kā “Boeing”, “Nokia”, “Sanofi”, “Rolex”, “Siemens”, “Ericsson”, “GM”, “Nestle”, “Bosch”.
Sarakstījis 73 grāmatas, kas tulkotas 41 valodā. Lasījis lekcijas vairāk nekā 60 pasaules valstīs.
Šogad pasludinātā Eiropas radošuma un inovāciju gada vēstnieks.
Avots: ideju grupa “Radošuma pils”
