Māris Danieks ir Gulbenes novada izpilddirektors. Viņa kandidatūru izpilddirektora amatam ieteica novada priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, raksturojot viņu kā cilvēku ar labām vadītāja spējām.
Lai arī ar darbu pašvaldībā M.Danieks līdz šim nav bijis saistīts, viņš pieņēma jauno izaicinājumu un to nenožēlo. “Man gribas darīt pozitīvas un novadam labvēlīgas lietas. Mūsu darbs ir vērsts uz cilvēku labklājību. Laiki, protams, šobrīd nav vienkārši un, lai kaut ko paveiktu, ir jāstrādā divreiz vairāk. Galvenais – vajag darītājus. Ja komandas darbs ir saskaņots, paveikt var daudz,” ir pārliecināts M.Danieks.
– Jūs līdz šim esat bijis saistīts ar uzņēmējdarbību. Vai šī pieredze noder arī pašvaldības darbā?
– Ar pašvaldības darbu saistīts biju tikai tik daudz, ka biju pakalpojumu sniedzējs daudzām pašvaldībām ne tikai mūsu novadā, bet arī citviet, taču sava veida pieredze ir veidojusies arī no tā. Ienākot pašvaldībā izpilddirektora amatā, atskārtu, ka te viss notiek citādāk, arī darbības temps šeit ir citādāks, jo oficiālo lēmumu pieņemšana process ir stingri reglamentēts. Pēc novada izveides pašvaldībā ir ienākuši vairāki cilvēki no privātā sektora, un visiem mums ir līdzīgas domas, ka darbu ir jācenšas efektivizēt un visu vajag darīt daudz ātrāk. Protams, katram kokam ir divi gali – visu var ātri sastrēbt un radīt problēmas, bet to darīt nedrīkst, tādēļ ir jāiemācās darīt visu pareizi un gudri, bet ar enerģisku dzirksti.
Līdzšinējā pieredze, vadot uzņēmumu, man ļoti palīdz. Gan uzņēmumā, gan arī tagad darbs tiek orientēts uz kopīgu mērķu sasniegšanu. Uzņēmumā bija jāuztur ne vien tikai pats uzņēmums, bet arī 100 cilvēki, kuriem ir ģimenes. Visi strādāja, pelnīja naudu, iepirkās, no šīs aprites tika uzturēta milzīga ekonomiskā vide. Man gribas, lai arī novadā ir uzņēmumi, lai tie funkcionē, strādā, lai ir darbavietas, lai tās tiek nodrošinātas dažādos veidos, piemēram, realizējot projektus. Jau paša projekta realizācija rada darbavietas, un pēc tam, kad projekts ir tapis, vide veicina uzņēmējdarbības attīstību, dara pievilcīgu ekonomisko vidi citiem. Latvijā ir vairākas pilsētas, uz kurām mēs varam paskatīties un smelties pieredzi un idejas. Tāpēc man gribas, lai novadā nāk iekšā Eiropas nauda, jo uz kredītiem vien nedzīvosi.
– Kas, jūsuprāt, bija noteicošais, ka tikāt izvēlēts izpilddirektora amatam?
– Mans moto vienmēr ir bijis – darīt savu darbu labi. Es visiem saku: lai ko tu dari, galvenais – dari labi. Ko tas nozīmē? Uzdoto pienākumu, protams, vajag izpildīt, bet vienmēr vajag domāt, kā savam vadītājam ierosināt, kā šo darbu var izdarīt labāk, tieši tad cilvēks tiek pamanīts.
Acīmredzot tādēļ, ka esmu centies savu darbu darīt labi, arī tiku pamanīts. Sniedzu pakalpojumus, cilvēki bija apmierināti ar labi vadīto komandu, jo viens jau nav karotājs. Bez labas komandas nekā nebūs. Jābūt labam līderim, jo, līderim nesot karogu, komanda seko. Vadītājs nevar būt dzinējs, kurš dzen komandu ar rungu!
– Vai tagad jau esat izveidojis savu komandu?
– Gribas, protams, novada iestādēs redzēt spējīgākos cilvēkus, lai var sasniegt rezultātu. Novads ir milzīgs, un tas viss ir jāpārvalda. Pašvaldības administrācijā mani lielākie palīgi ir 7 nodaļu vadītāji un 14 pārvaldnieki, protams, arī visi iestāžu vadītāji, jo katrs vada savu pulciņu visā novada teritorijā, par ko esmu atbildīgs.
Mēs cītīgi strādājam uz efektivizāciju. Pašvaldību reforma nenozīmē kadru samazināšanu, tā nozīmē kvalitatīvāku pakalpojumu, vienkārši šī reforma un izglītības reforma šobrīd sakrīt ar krīzi. Vai tagad jau izveidota efektīva pārvalde? Pamatkodols ir izveidots, pārvaldības sistēma strādā, bet, protams, vēl ir redzamas nianses. Skarbi tā ir teikt, bet ir viens otrs darbinieks, kas ir mazāk aktīvs. Taču pie manis strādā darbinieki, kas tiešām strādā. Nav attaisnojuma tam, ka nevar kaut ko izdarīt. Un man tiešām ir prieks, ka cilvēki cenšas.
– Vai mēs savā novadā vēl varam kaut ko ekonomēt?
– Finansējums, protams, nav liels, un visu laiku tiek kaut kas arī samazināts, taču ar tiem līdzekļiem, kas ir, ir jāmēģina izdzīvot. Tajos laikos, kad finansējuma bija vairāk, latiņas bija saceltas ļoti augstu, es uzskatu, ka ir jābūt stipriem un jāpieņem stingri lēmumi – varbūt kaut ko vajag darīt citādāk, varbūt nedarīt nemaz. Visi taču saprot – ja ģimenē naudas paliek mazāk, brauksi, piemēram, mazāk, kaut kur aiziesi kājām vai izdomāsi, kā jautājumu sakārtot citādāk, nepirksi superdārgu televizoru vai monitoru, lietosi to, kas ir. Ja būs vajadzība pirkt, saprātīgi izvērtēsi, ko pirkt. Tas pats jādara arī šeit. Uz kā rēķina mēs varētu ekonomēt mūsu novadā? Pirmkārt, tā ir resursu ekonomija un tie ir siltumresursi. Te var pieminēt energoefektivitātes projektus. Mums ir jācenšas taupīt uz siltumenerģiju, tā tiks ieekonomēta liela nauda, par kuru varēs izdarīt daudz ko citu. Otrkārt, var pieminēt intelektuālo pārvaldīšanas mehānismu, kā tiek vadīta šī lielā pārvalde. Var, piemēram, aizbraukt uz katru pārvaldi un visus jautājumus izrunāt, taču tādējādi tiek patērēta degviela, tērēts laiks. Var noorganizēt, ka visi sabrauc uz sapulci, var arī daudz ko izrunāt pa telefonu. Pašvaldībai ir noslēgts korporatīvais līgums un savstarpējās sarunas ir par brīvu. Tā ir liela naudas ekonomija. Cenšamies arī ieviest elektronisko dokumentu vadības sistēmu. Tas viss efektivizē darbu, un tā var arī taupīt.
Taupīt var daudz kur. Pašvaldībā strādājošie darbinieki ir cilvēkresursi. Viņi strādā, maksā nodokļus, ekonomika griežas, bet ir jāizvērtē arī darbinieku lietderīgums – vai vajag tik daudz darbinieku vai var iztikt ar mazāku skaitu. Protams, ir jāatceras, ka ir jāizdara tas, kas jāizdara. Cilvēki ir dažādi, viens var izdarīt vairāk, viens – mazāk, un tas ir jāvērtē, bet nevar uzkraut vienam cilvēkam pārcilvēcīgu darba apjomu, ko viņš vienkārši nevarēs paveikt.
Ja salīdzina atalgojumu Gulbenes novada pašvaldību iestādēs aprīlī un oktobrī, tas ir samazinājies par 29 procentiem, bet štata vienības – par 11 procentiem.
– Kādas attīstības iespējas saskatāt mūsu novadam?
– Attīstību var panākt, kopā labi strādājot, bet tiešām strādājot – nevis imitējot darbu. Domāju, ka, ienākot šeit, esmu nodemonstrējis, ka es ļoti gribu strādāt. Mierā es noteikti nesēdēšu. Neko konkrētu šobrīd negribētu nosaukt, bet cilvēki to redzēs pēc darbiem. Visi iesāktie projekti tiek turpināti, ir padomā vēl arī virkne citu projektu. Gribas rast resursus, kas vairos atkal citus resursus un veicinās ekonomisko attīstību. Pašvaldība nevar būt pelnoša iestāde, bet attīstoša gan.
– Vai vairāk ir jāattīsta novada centrs vai arī pagastu pārvaldes?
– Es uzskatu, ka ir jāattīsta novada centrs, jo tas attīsta arī pagastus. Nevar attīstīt kādu pagastu, piemēram, uzcelt tur koncertzāli un domāt, ka būs labi. Nebūs labi! Sirds ikvienam ir viena, arī novadam ir viena sirds. Ja būs stiprs centrs, darbosies arī viss pārējais.
Mums ir jācenšas šai vietai pievilināt cilvēkus, jārada darbavietas, atpūtas vietas, infrastruktūra, vide, kur cilvēkiem dzīvot un labi justies. Ja tā nebūs, viņi gluži pretēji – gribēs doties prom.
– Kā pašvaldība varētu palīdzēt uzņēmējdarbības attīstībā?
– Tā, pirmkārt, ir līdzekļu piesaistīšana no Eiropas Savienības vai jebkāda cita starpvalstu projekta. Katra nauda, kas te ienāk, uztur arī uzņēmējus, tātad tiek arī radīta iespēja viņiem mēģināt sevi attīstīt.
Jāsaka, ka krīze varētu būt arī viens no cēloņiem, kas varētu ļaut lētā darbaspēka dēļ Latvijā ienākt ārzemju investoriem. Tagad te varēs sākt attīstīt ražošanu. Protams, viss ir arī atkarīgs no mūsu politiķiem, viņu sakariem un centieniem pievilināt uzņēmējus.
– Kāds mūsu novads varētu izskatīties pēc pāris gadiem?
– Droši varu teikt, ka novads varētu būt uzmanību piesaistošs. Pilsēta mums būs sakārtota, lielākā pilsētas inženierbūve – ielas – būs sakārtotas. Gan tā saucamie “simtlatnieki”, gan arī labiekārtošanas iestādes darbinieki strādā un cenšas visu sakārtot. Man gribas teikt tāpat, kā savulaik ir teicis pilsētas pārvaldes vadītājs – ja tu pats iestādīsi puķi, tu par to rūpēsies. Nopelt cita darbu ir viegli, bet, ja mēs paši kaut ko izdarīsim, mēs izdarīto sargāsim un sapratīsim, ka nevajag postīt arī cita paveikto. Es domāju, ka mēs varētu izveidoties par stipru novadu, jo mums ir pamatbāze, uz kuras to visu veidot un attīstīt.
