Proktologs Kaspars Snipe nepiekrīt, ka hemoroīdi būtu sezonāla parādība. Tā teikt – sēž ziemā pie kamīna un labām grāmatām, nekur nekustas, kamēr vēlāk pat izkustēšanās līdz tualetei sagādā sāpes. Taču sezonāla ietekme varētu būt pastarpināti – uz tualeti ziemā cilvēks, iespējams, dodas retāk, jo vasaras uzturs ir bagātīgāks ar dažādām šķiedrvielām, vairāk slāpst, vairāk dzer, ogas, augļi, un vēdera izeja ir labāka, regulārāka. Ja pēc vēdera izejas var regulēt pulksteni, nevis kalendāru, viss ir kārtībā.
Provocē pārlidojumi un uzdzīve
K.Snipe vērtē, ka pacientu uzplūdi “Gaiļezerā” drīzāk ir pirmdienās un otrdienās: ja iepriekš aizdomu par hemoroīdiem nav bijis, tās rodas pēc intensīvi pavadītas nedēļas nogales – izsutināšanās pirtī, daudz alkohola. Tas viss veicina arī organisma atūdeņošanos, bet asinīm normālai riņķošanai vajag pietiekami daudz izejmateriāla, proti, šķidruma. Karstums nav sabiedrotais nevienai no asinsrites problēmām.
Kā vēl vienu riska faktoru
K.Snipe min garus pārlidojumus vai sēdošu darbu – asinis tiek iesprostotas mazajā iegurnī un provocē hemoroīdu veidošanos, bojā labsajūtu vēdera lejasgalā. Regulāra piecelšanās, izkustēšanās un pavingrošana nepatiks arī tādai saslimšanai kā venoza nepietiekamība un kalpos kā profilakse “vēnu mezgliem”.
Papīrs nav kaitīgs, avīze gan
“Uz tualetes papīra nav rakstīts kā uz cigarešu paciņām – ka bīstami veselībai,” joko Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas proktologs, komentējot jautājumu, vai pēc vēdera izejas labāk nav apmazgāties, nevis izmantot papīru. Apmazgāšanās esot musulmaņu tradīcija, to drīzāk nosakot nacionālās tradīcijas, ne medicīniski apsvērumi.
No veselības viedokļa kaitīgs ir ciets papīrs, avīzes vai žurnālu, jo tas traumatizē, rada sīkus bojājumus. Āda ap anālo atveri ir ļoti jutīga, tā var arī viegli iekaist. Anālās atveres plīsums ar gadiem var pāraugt iekaisušā čūlā. Taču nevajadzētu pārcensties ar higiēnu – ar ziepēm apmazgāties nevajadzētu biežāk kā reizi dienā. “Tur ir sava, normāla, mikroflora, kas pati tiek ar sevi galā,” teic ārsts.
Labā ziņa ir tā, ka no hemoroīdiem vēzis nerodas, K.Snipe mierina. Taču šīs divas lietas viena otru neizslēdz. Tāpēc vienmēr labāk tomēr konsultēties ar ārstu, ja jūt, ka “tajā galā” kaut kas nav kārtībā. Sataustīts, pamanīts veidojums var būt vienkārši mezgls vai tomēr nepavisam ne vienkāršs un nekaitīgs.
Ja neārstēs, būs sliktāk
Pamats pirmajām aizdomām par hemoroīdiem ir tad, ja tūpļa apvidū uzradies kāds mezgliņš, polips – tas var būt gan iekšpusē, gan ārpusē. Var parādīties asinis gan uz izkārnījumiem, gan tualetes papīra vai apakšveļas. Mēdz būt sajūta, ka zarnu trakts iztukšojies nepilnīgi vai uzradušies spalīši – ir nieze.
Kad hemoroīdi ir paaugušies, tie var īslaicīgi izslīdēt, bet pēc vēdera izejas atkal “pazust”. Trešajā stadijā hemoroīdiem ir tendence izslīdēt arī fiziskas piepūles laikā. Šādi hemoroīdi var radīt nepatīkamas sāpes un diskomfortu. Ja arī tas vēl nav licis meklēt ārstu, jārēķinās, ka hemoroīdi pēdējā stadijā parasti ilgstoši paliek ārpus anālās atveres, turklāt papildus parādās arī tādi simptomi kā mitrums, nieze un sāpes, var būt arī zarnu satura nesaturēšana.
Kamēr problēma nav pārāk nopietna, tiek izrakstītas pretiekaisuma zāles, svecītes vai lokāli lietojamas smēres. Ja ir stipras sāpes vai dedzinoša sajūta anālajā apvidū, īslaicīgu atvieglojumu var nodrošināt auksta duša.
Mediķi pielieto arī tā saucamo infrasarkano staru fotokoagulāciju – ar gaismu piededzina iekšējo hemoroīdo mezglu, ja vien tas nav pārāk liels. Kad citādi nevar, mezglus izgriež. Portālā “Emedica.lv” proktologs Ivars Kaļķis stāsta, ka viena no jaunākajām ir Longa metode, ar kuras palīdzību tiek pārtraukta asinspieplūde hemoroidāliem mezgliem. Ķirurģiskā iejaukšanās tad tiek veikta narkozē.
Uzturam ir nozīme
Ne vienmēr var atteikties no sēdoša darba, turklāt vēl viena riska grupa ir grūtnieces. Taču parasti var sintētisku apakšveļu nomainīt pret kokvilnas, – tā mazāk kairina ādu, un var dažādot ēdienkarti. Hemoroīdu profilaksei būtu vēlams atteikties no pikantiem ēdieniem, dot priekšroku muslim vai pilngraudu maizei, vismaz reizi dienā ēst svaigus dārzeņus, bet izvairīties no “muzikālajiem” – zirņiem, pupām, sīpoliem, kāpostiem. Labāk izvēlēties ne svaiga, bet raudzēta piena produktus – kefīru, paniņas, biezpienu, jogurtu, sieru. Noteikti jāsamazina saldumu, kūku un konfekšu lietošana un patērētās kafijas apjomi. Jāņem vērā, ka aizcietējumus provocē arī sarkanvīns, šokolāde, kakao un stipra melnā tēja.
Uzziņai:
Hemoroīdi (no grieķu valodas “haimorrhois” – asiņošana) ir mezglveidīgi taisnās zarnas apakšējās daļas vēnu paplašinājumi, kas, laikus neārstēti, var asiņot, iekaist, sastrutot un pat pilnīgi nekrotizēties. Hemoroīdu rašanos var veicināt arī asinsrites traucējumi vēdera lejasdaļā un mazajā iegurnī, kā arī iedzimts vēnu sienu vājums. Tos provocē mazkustīgs dzīvesveids, pārlieku ilga sēdēšana, kā arī nepareizi ēšanas paradumi un aizcietējumi.
Latvijā ar šo problēmu sastopas katrs desmitais iedzīvotājs, parasti 21 – 50 gadu vecumā.
