Gulbenietis Oļģerts Voss šonedēļ jau 81.reizi atzīmēja savu vārdadienu, kura iekrīt pašā ziemas vidū – 20.janvārī. Vecākiem gan ne reizi nav vaicājis, kāpēc viņi izvēlējušies tieši šādu vārdu, bet viņam pašam patīk.
“Maz jau mūs, Oļģertu, ir Latvijā, to dzirdēju runājam televīzijā. Es gan pazīstu vēl kādus pāris Oļģertus,” saka vārdadienas gaviļnieks un piebilst, ka svētkos viņu parasti apciemo kāds no kaimiņiem.
Oļģerts stāsta, ka viņš ir dzimis Jaungulbenes pusē. Mācījies turpat skolā, bet vēlāk pārnācis dzīvot uz Gulbeni. Ir izaudzināts dēls, kurš dzīvo Alūksnē, bet viņš ar sievu ir pelnītā atpūtā un dzīvojas pa mājām.
Tā kā ārā joprojām ir pamatīgs sals, tad Oļģerts to vien dara, kā kurina krāsni, lai mājās būtu silti. “Malkas man pietiek. To esmu sagādājis jau rudenī. Samaksāju par malku 300 latus. Pats pēc tam gan griezu, gan sašķēlu, gan sakrāvu. Man spēka darbiem pietiek,” atzīst Oļģerts. Katru vakaru viņš skatās savu iecienītāko ziņu raidījumu “Panorāma”, lai zinātu un sekotu līdzi tam, kas notiek Latvijā un arī ārpus tās robežām. Par atņemto pensijas daļu Oļģerts saka, ka tas ir kaut kas neredzēts. “Sola atdot pensijas, bet, kamēr nav atdota, ticēt nevar. Februārī sola maksāt jau pilnu pensiju, bet vai būs? Satversmes tiesa, redz, pavēlēja atdot, jo valdība nebija tiesīgi mums to noņemt,” zina Oļģerts.
Lai arī Oļģerts vasarā svinēs savu 82. dzimšanas dienu, tas nav šķērslis, lai šad tad dotos uz dejām. Pēdējo reizi kārtīgi griezis valsi ar dāmām Vecgada vakarā tepat mūsu kultūras namā, jo tad esot bijis sarīkots atpūtas vakars pensionāriem. “Dancoju kā astoņpadsmitgadīgs,” lepojas Oļģerts un stāsta, ka arī jaunībā esot bijis liels dancotājs. Katru nedēļas nogali devies uz dančiem tepat pilsētā Jaunatnes parkā. “Tur agrāk bija estrāde. Balles notika piektdienās, sestdienās un svētdienās. Trīs vakarus ar meitām nodancoju un pirmdienas rītā bez problēmām varēju doties uz darbu,” stāsta Oļģerts.
Arī vārdu pētnieks Gunnars Treimanis par Olģertiem saka, ka viņi patiešām ir sabiedrības dvēseles.
Dzīvē Olģerts “izsities” pats ar savu darbu.
Viņš strādājis gan uz dzelzceļa, gan par traktoristu, gan arī rūpnīcā “Straume”. “”Straumē nostrādāju trīsdesmit gadus, tad aizgāju pensijā, bet turpināju tur strādāt un nostrādāju vēl desmit gadus. Tad pamazām tur visu sāka likvidēt un mani atlaida, kopš tā laika dzīvoju pa mājām,” saka Oļģerts.
