Kurš gan nezina tagadējo policijas atrašanās vietu Gulbenē! Jau 17 gadus policija pilsētā jāmeklē Gaitnieku ielā 2a. Kur Gulbenē atradusies pati pirmā neatkarīgās Latvijas prefektūra, to nezina pat tie, kas šodien dzīvo šajā ēkā Vecgulbenes muižas teritorijā – Pils ielā 6.
Prefektūrā šodien nespokojas
Zane Paegle, kura kopā ar saviem tuviniekiem mitinās vienā no 12 šīs mājas dzīvokļiem jau trīs gadus, ir izbrīnīta, uzzinot, ka pirms 91 gada šajā senajā mūra ēkā ir bijis izvietots pats pirmais policijas kantoris Gulbenē. Nekas par to neesot liecinājis. Arī nekāda spokošanās namā nav manīta.
Šodien ikdiena šajā dzīvojamajā mājā esot klusa, mierīga un vēsa.
Zīmīgi, ka 1919.gadā Gulbenē bija policijas iecirknis. 2009 gadā (pēc apaļiem 90 gadiem) esam atgriezušies pie iecirkņa nosaukuma. Iepriekš daudzus gadus bijušās Gulbenes rajona policijas pārvaldes vietā šodien novadā atkal jau ir vairs tikai Vidzemes reģionālās policijas pārvaldes Gulbenes iecirknis. Sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures pētnieku Aivaru Začu, pārlapojot “Policijas Vēstnesi” (1923-1926), 1925.gadā izdoto “Valsts Adresu Kalendāru”, kā arī pētot senas fotogrāfijas un dokumentus, “Dzirkstele” noskaidrojusi, ka Vecgulbenes policijas iecirknis 1919.gadā ietilpa Valkas apriņķa policijā. Starp Gulbenes pirmajiem brīvvalsts policistiem bija arī divi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – virsseržants Pēteris Kurcēns (dzimis 1894.gadā), kas kalpoja par vecāko kārtībnieku Druvienā un Litenē, kā arī seržants Miķelis Karpiņičs (dzimis 1893.gadā, pēc tautības polis), kas bijis vecākais kārtībnieks Galgauskā un Litenē. Abi izsūtīti uz Sibīriju un nogalināti 1942.gadā.
Bija pat telefona līnija
Zīmīgs fakts – Vecgulbenes un Alūksnes iecirkņos izdevās ar telefona līnijām savienot visas pagastu valdes. Valkas apriņķa policijā Gulbenes iecirknis ietilpa līdz 1925.gadam. Tolaik visā iecirknī strādāja tikai 25 policisti. Par tā priekšnieku iecēla Pēteri Dāmi. Lielākajos pagastos policijas kārtībniekiem bija palīgi (aizsargi). Policijas kārtībnieki vairāk pildīja posteņu dienestu, sargājot sabiedrisko kārtību.
Pēc 1918.gada 18.novembra, kad tika nodibināta jaunā Latvijas valsts, savā darbā policija rīkojās saskaņā ar cariskās Krievijas likumiem, kurus nebija atcēlusi jaunā valdība. Toreiz vienotu policistu formu nebija. Valdībai nepietika finansējuma. Latvijas policija sākotnēji nebija motorizēta. Laukos paļāvās uz zirgu transportu.
Pirmajos valsts neatkarības gados policisti ar ieročiem rokās stājās pretī bandām. Tās īpaši siroja lielajos Lubānas, Gulbenes un Balvu mežos līdz pašām Pļaviņām. Pēc Latvijas teritorijas pilnīgas atbrīvošanas vairākos apriņķos, arī Valkas, lielākoties starp 1925. un 1929.gadu darbojās pagrīdē komunistu grupas, kas slepkavoja un laupīja. Tāpēc policistu bruņojumā bija šautenes vēl no Pirmā pasaules kara – Latvijas armijas ieroču rezerves. Līdz 1922.gadam Valkas apriņķī no bandītu lodēm gāja bojā 13 cilvēku. No tiem 4 bija aizsargi. Īpaši daudz darba bija bandītu apdraudētajā Gulbenes, Lejasciema, Strenču un Gaujienas pusē.
