Gulbenes bērnu bibliotēkas telpās 11.februāra vakarā skanēja smiekli, aplausi un turpmākās radošās veiksmes vēlējumi. Gulbeniete Iveta Krūmiņa interesentiem prezentēja savu stāstu krājumu “Kaut ko labu!”, ko izdevusi Vītola izdevniecība. Apjomīgajā izdevumā apkopoti jautri un nopietni stāsti, kas tapuši laikā no 1999. līdz 2009.gadam. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī Gulbenes Tautas teātra aktieri, kuri palīdzēja ielūkoties dažu krājumā ievietoto stāstu sižetos. Krājuma pirmā nodaļa ir atvēlēta 15 bibliotēku stāstiem, tāpēc arī atvēršanas svētki notika bibliotēkā.
“Grāmatas nosaukums ir “Kaut ko labu!” Domāju, ka tas attaisno izdevuma saturu. Izlasot Ivetas stāstus avīzē, tie šķiet interesanti, bet iespaids, kas rodas, izlasot grāmatu, ir vienreizējs. Izlasot vienu stāstu, gribas pāriet uz nākamo, jo katrs stāsts pārsteidz ar kaut ko savu. Domāju, ka daudzi lasītāji būs ieguvēji un Ivetu iepazīs no jauna. Grāmatas autore ikdienā ir nopietna bibliotēkas darbiniece, bet viņai piemīt azarts un emociju pārpilnība,” grāmatas atvēršanas svētku dalībniekus uzrunāja Vītola izdevniecības redaktore Ilona Vītola.
Izdevēja atzinīgi vērtēja I.Krūmiņas sadarbību ar ievērojamām Latvijas kultūras personībām, piemēram, aktrisi Antru Liedskalniņu, viņas dēlu Hariju Ozolu un citiem. Pirms grāmatas izdošanas Ivetas stāsti bijuši publicēti preses izdevumos “Dzirkstele”, “Alūksnes Ziņas”, “Saskarsme”, “Ievas Stāsti”, “Patiesie Stāsti”, “Zintnieks” un citos.
Kā pērļu zvejniece
Gulbenes novada domes speciāliste kultūras jomā Edīte Siļķēna grāmatas autori salīdzināja ar pērļu zvejnieci. “Grāmatas nosaukums ir “Kaut ko labu!”, un arī pašas autores būtība ir gaiša, es ticu un zinu, ka ar to, ko Iveta dara, viņa rada gaismas izjūtu sirdī,” teica E.Siļķēna. Izskanēja cerība, ka nākotnē Gulbenes Tautas teātris varētu izveidot iestudējumu no stāstiem, kam izdevumā atvēlēta nodaļa ar nosaukumu “Bibliotēkas stāstiņi”. Pasākuma apmeklētājiem bija iespējams iepazīt vairākus Ivetas stāstus tā, kā tos redz un izprot aktieri. Šo stāstu sērijā viss ir kā dzīvē – saistoši dialogi, neprognozējami situāciju risinājumi, smiekli un asaras. Līdzīgas stāstu sērijas veido vērojumi autobusā, piesēžot uz parka soliņa, uzklausot paziņu piedzīvojumus pirmajos randiņos, Zāļu vakarā un Ziemassvētkos. Ar klusu sirds ietrīsēšanos pie lasītājiem nāk trauslas un dramatiskas mīlestības stāstu varoņi, kā arī tie, kas uz aizvadīto dzīvi lūkojas no atvasaras sliekšņa – ar cerībām, skumjām un piedošanu. Grāmatā 95 stāsti ir sadalīti 12 nodaļās.
Saskata arī prototipus
Krājumu noslēdz autores pārdomas, kas radušās pēc ikdienā pamanītām situācijām – par labestību un prieku, sapratni un iecietību, cieņu un mīlestību. Par to, kāds piemērs mēs esam saviem bērniem. Vairākiem stāstiem ir reāli prototipi, kā arī nejauši dzirdētas sarunas. “Man bieži vaicā, kur es ņemu prototipus, bet katram rakstniekam ir savs stāsts par tiem. Literatūra ir izdoma, jo nevienu dialogu nav iespējams uzrakstīt dokumentāli precīzi. Viss ir mazliet sakāpināti, lai būtu interesanti lasītājam,” stāsta I.Krūmiņa un atceras stāstu par kungu, kurš pilsētas skvērā sievietēm dalījis tulpes (stāstā ir narcises). Šim stāsta prototipam atsaukušies trīs vīrieši, bet neviens no viņiem nav bijis īstais. Arī pati Iveta ir stāsta “Kā nosvērt kaķi?” prototips.
Grāmatas ilustrāciju autore ir animatore ar 25 gadu darba stāžu Antras Liedskalniņas vedekla Ilze Ruska. Tāpat kā katrs stāsta varonis, tā arī ilustrācijas kolorīti uzrunā lasītāju un piesaka jaunu grāmatas nodaļu. Zīmējumos bez komentāriem var pazīt stāstu varoņus: “kruto”, “runčuku”, Rafiņu, skumjo Ernu un citus.
