Mērķtiecīga, uzņēmīga un uz sasniegumiem tendēta – tā sevi raksturo Paula Leite – Berģe, kura ir dzimusi Beļavas pagastā, dzīvo Stradu pagastā, bet ikdienā dodas darbā uz “Parex” banku Gulbenē.
Svētkos – ziedi un bučas
Vārdadienu Paula nosvinēja trešdien, 10.februārī, kā pati saka – vienkāršā un sirsnīgā atmosfērā. “Tā kā šogad svētki iekrita darbdienā, tad no rīta ar ziediem un bučām mani sveica kolēģes, vēlāk pie manis uz darbu atnāca un svētkos sveica arī draugi, paziņas un klienti. Savukārt mājās vārdadienu parasti atzīmējam kopā ar vīratēvu, jo viņam nākamajā dienā ir dzimšanas diena. Tā kā dziedu Stāķu vokālajā ansamblī “Pieskāriens”, arī tur meitenes mani apsveica,” stāsta Paula.
Patīk dziedāt un sportot
Ja svētki iekrīt brīvdienās, tad gan Paula labprātāk izvēlas doties uz kalnu slēpot vai arī uzaicina draugus uz pirti. Viņai savs vārds ļoti patīk, arī apkārtējie ir teikuši, ka Paula ir skaists vārds.
Jau kopš bērnības Paula ļoti mīl dziedāt, jo dziedāšana sniedzot garīgu piepildījumu. Bijusi arī doma iestāties mūzikas vidusskolā, bet nesanācis, tāpēc tagad dzied ne tikai Stāķu vokālajā ansamblī, bet arī katoļu baznīcas korī. Paula labprāt arī sporto. “Man nepatīk sēdēt mājās. Televizors nav mans draugs. Sportot dodos uz Stāķu sporta zāli. Ziemā patīk slēpot vai iet uz mežu garās pastaigās un vienkārši brist pa sniegu. Man ir suns, ar kuru daudz pastaigājos tieši pa mežu. Tā es uzturu veselīgu dzīvesveidu, un tas nemaksā,” stāsta Paula.
18 gadu vecumā viena pati viņa devās strādāt par auklīti uz Vāciju. Tur radās pieredze un valodu zināšanas. Tad atgriezās mājās, bet saprata, ka darba iespēju te nav daudz, tāpēc aizbrauca uz Īriju, kur piecus gadus strādāja lielā uzņēmumā. “Tur cilvēkiem nav jābaidās par to, ka var pietrūkt naudas ģimenes uzturēšanai: pārtikai, sadzīves precēm vai bērnu palaišanai skolā. Tur ir stabila sociālā sistēma, bet, esot tur, gandrīz visiem pietrūkst savu māju un mājinieku,” atzīst Paula.
Īrijā Paula iestājās un arī veiksmīgi pabeidza koledžu, un tad atgriezās Latvijā. “Padzīvoju mājās, atpūtos, jo Īrijā bija nostrādāts spraigs laika posms. Tad pamazām sāku meklēt darbu un atradu to bankā,” saka Paula.
Viņa atzīst, tā kā ir gūta pieredze darbā ārzemēs, tad nepieciešamības gadījumā varētu atkal doties prom no Latvijas. “Ja ir jāskaita, vai pietiks iztikas līdzekļiem un komunālajiem maksājumiem, tad sēdēt un gaidīt, kamēr kaut kas labs atnāks, nav manā stilā. Ir jāstrādā,” atzīst gaviļniece.
