Auksts ziemas vakars Rīgā. Pa tukšu ielu vientuļi brauc tramvajs. Vagonā sēž viens pats nosalis studentiņš. Tramvajs pieturā apstājas. Iekāpj sirma vecmāmiņa, pieiet pie studenta un lūdz:
– Palaid apsēsties, dēliņ!
– Visapkārt taču tik daudz brīvu vietu. Sēdi, kur gribi, vecenīt!
– Jā, bet tavējā vieta ir iesildīta…
– Dārgā, kāds dzīvnieks tu gribētu būt nākamajā dzīvē?
– Hmm… laikam jau suns.
– Tas nozīmē, ka esi ar dzīvi apmierināta un arī nākamajā dzīvē neko nevēlies mainīt, ja?
– Dakter, vai alkoholisms ir slimība?
– Jā! Ko jūs gribat?
– 100 gramus un slimības lapu!
