Tikai papīrs un zīmulis – tie ir darbarīki, ar kuru palīdzību 19 gadus vecais gulbenietis Ivars Studers rada skaistus darbus. Ivara mākslas darbos pārsvarā ir redzami visā pasaulē plaši pazīstamu cilvēku portreti, taču tie visi ir tik reāli, ka šķiet – pretim raugās dzīvs cilvēks.
Ivaram jau kopš mazotnes, tāpat kā visiem citiem bērniem, ir ļoti paticis zīmēt. Pamatskolas laikā viņam vienmēr ir bijušas labas atzīmes zīmēšanas stundās, taču Ivars atzīst, ka šo savu talantu – radīt mākslas darbus ar parasto zīmuli – viņš atklājis pavisam nesen. Tas noticis pirms nepilna gada. „Noskatījos filmu „Titāniks” un nolēmu arī es pamēģināt kaut ko uzzīmēt. Pirmo mēģināju zīmēt savas draudzenes Mairas portretu, taču šis pirmais zīmējums man neizdevās – visi pirmie kucēni jāslīcina. Atpazīt varēja, ka tā ir draudzene, taču nolēmu, ka ir jāpievēršas daudz nopietnāk šai lietai, lai zīmējumi izdotos tiešām labi,” stāsta Ivars. Pāris mēnešus viņš cītīgi zīmējis, meklējis internetā dažādus zīmējumus, skatījies, kā zīmē profesionāļi, un mēģinājis atrast pats savu stilu. Ivars atzīst, ka viņam patīk, ja zīmējumā attēlotais cilvēks izskatās kā dzīvs. „Mani ir aizrāvusi šī nodarbe. Man patīk zīmēt tieši ar parasto zīmuli. Esmu mēģinājis zīmēt arī ar krāsainajiem zīmuļiem, taču daudz interesantāki ir melnbaltie zīmējumi,” atzīst jaunais mākslinieks.
Garlaicīgus ģīmjus nezīmē
Ivars stāsta, ka viņš pārsvarā zīmē visā pasaulē labi pazīstamus cilvēkus, ļoti daudz viņa zīmējumos ir attēloti aktieri. Pazīstamus cilvēkus esot daudz vieglāk zīmēt nekā pavisam svešas un neredzētas sejas. „Internetā parasti atrodu kāda interesanta cilvēka attēlu un tad zīmēju. Gluži no galvas es nevaru uzzīmēt. Man tomēr ir vajadzīgs priekšā attēls, kurā es varu ieskatīties. Bet varbūt tas tā ir tikai pagaidām… Varu atklāt, ka tagad man jau arvien retāk ir jāskatās uz fotogrāfiju, agrāk gan paraugā skatījos diezgan bieži,” stāsta Ivars. Viņš atklāj, ka, izvēloties cilvēkus, ko zīmēt, viņš skatās, lai modelim ir interesanta sejas izteiksme. Lai arī emocionālu sejas izteiksmi ir grūtāk uzzīmēt, jaunietis tomēr izvēlas zīmēt tieši tādas, jo garlaicīgus ģīmjus viņam nepatīk zīmēt. Ivaram šķiet, ka daudz interesantāk ir tad, ja, raugoties attēlotā cilvēka sejā, var par kaut ko aizdomāties. „Arī kad zīmēju raidījuma „Tautas balss” vadītājus Māri Grigali un Elīnu Doļģi, meklēju internetā interesantāko fotogrāfiju,” stāsta Ivars. Šo savu zīmējumu Ivars arī aizsūtīja Mārim un Elīnai, un viņa talantu varēja novērtēt visa Latvija.
Ivars līdz šim pārsvarā ir zīmējis portretus, taču viņš domā, ka vajadzētu pamēģināt uzzīmēt arī kaut ko citu, ne tikai cilvēkus. „Varētu mēģināt uzzīmēt ziedus, dabasskatus, kluso dabu,” saka puisis.
Iedvesmai palīdz mūzika
Protams, lai taptu mākslas darbs, ir nepieciešama arī iedvesma. “Bez tās nevar iztikt. Esmu pamēģinājis arī piesēsties vienkārši tāpat un bez jebkādām emocijām sākt zīmēt, taču nekas neizdevās. Bieži vien internetā meklēju un skatos, kā zīmē slaveni mākslinieki, tad arī pašam parasti uzrodas iedvesma,” stāsta Ivars. Viņš atklāj, ka labprāt zīmē, kad skan mūzika. „Mans mīļākais filmu varonis ir dakteris Hauss, es bieži viņu zīmēju. Kad es zīmēju šo cilvēku, klausos mūziku tieši no šī seriāla. Tad man rodas daudz lielāka iedvesma un arī zīmējums izdodas labāks,” atzīst puisis.
Diezgan daudz Ivars ir zīmējis arī savas draudzenes portretu. Pats savu portretu gan viņš vēl nav mēģinājis zīmēt, taču saka, ka kaut kad būs jāizmēģina darīt arī tas. „Es bieži zīmēju radiniekus, arī vecākus. Diezgan daudz jau esmu zīmējis arī pasūtījuma darbus. Domāju, kādi 50 darbi jau atrodas pie saviem saimniekiem,” stāsta Ivars. Viņš gan atklāj, ka līdz šim nav mēģinājis zīmēt, kad priekšā ir pats modelis – dzīvs cilvēks, parasti viņš zīmē tikai no fotogrāfijām, jo no fotogrāfijām ir vieglāk zīmēt, jo tad cilvēks nekustas – citādi ir grūti noķert īsto sejas izteiksmi. „Pasūtījuma darbos gan ir jārēķinās ar cilvēka vēlmi. Tēta kolēģis, piemēram, izvēlējās, lai es viņu zīmēju dzīvajā. Viņš grib oriģinālu bildi. Man, savukārt, tā atkal būs jauna pieredze. Esmu nolēmis arī iegādāties molbertu un sākšu trenēties zīmēt dzīvus modeļus, jo es zinu, ka daudzi cilvēki vēlas izbaudīt tieši šo procesu, kad viņus zīmē dzīvajā,” saka topošais mākslinieks.
Zīmuļus netaupa
Ivars stāsta, ka viņam zīmējums top apmēram stundas laikā. Ielu mākslinieki savus darbus rada apmēram 15 līdz 20 minūtēs, taču Ivars uzskata, ka šie darbi ir diezgan pavirši. „Es arī diezgan daudz esmu skatījies, kā tas notiek, taču citreiz cilvēku zīmējumā pat nevar īsti atpazīt, bet cilvēkiem jau laikam tiešām pats process ir svarīgāks,” vērtē Ivars. Viņš piebilst, ka vasarā arī viņš pamēģināšot aizbraukt uz Rīgu un zīmēt uz ielām, taču viņa karstākais sapnis ir aizbraukt uz Franciju, kur uz ielām ir ļoti daudz mākslinieku.
Jautāts, cik daudz zīmuļu viņš jau ir notērējis, Ivars atklāj, ka sava paka jau ir aizgājusi. Turklāt viena zīmējuma radīšanai viņam ir nepieciešami vairāki zīmuļi – tiem ir jābūt dažādas cietības. „Zīmuļus es parasti necenšos taupīt, bet ar dzēšgumijas lietošanu gan neaizraujos, tā man ir nepieciešama tikai dažreiz,” norāda puisis.
Vēlas pievērsties mākslas studijām
Ivars stāsta, ka vēlas sarīkot arī savu darbu izstādi. Visticamāk, tas notiks kaut kad vasarā. “Pašlaik zīmēju darbus izstādei. Tajā pārsvarā būs skatāmi portreti, taču mēģināšu uzzīmēt arī kaut ko citu, lai apmeklētājiem nav garlaicīgi,” stāsta Ivars. Viņš piebilst, ka ir priecīgs, ka viņam ir šāds talants, taču – lai to attīstītu, ir ļoti daudz jāzīmē. „Reizēm man apnīk zīmēt un es nodomāju, ka kādu mēnesi tagad varētu nezīmēt, bet ir jau izveidojies tāds kā pieradums un es nevaru nezīmēt. Turklāt man ļoti patīk zīmēt un mans sapnis ir saistīt savu dzīvi ar mākslu. Es tiešām priecātos, ja mans darbs būtu saistīts ar hobiju, tad būtu prieks iet uz darbu,” saka Ivars. Tieši tādēļ viņa mērķis ir studēt Mākslas akadēmijā. „Esmu jau daudz interesējies par šo skolu, esmu arī aizsūtījis dažus zīmējumus. Viņi ir teikuši, ka labprāt uzņems mani, kad būšu pabeidzis vidusskolu. Nākamgad plānoju pabeigt vakarskolā 12.klasi un doties studēt. Mērķis man ir skaidrs – ja es vēlos savu dzīvi saistīt ar mākslu, ir jāiemācās daži pamatlikumi, bez kuriem nevar iztikt. Tad arī darbi būs daudz kvalitatīvāki.”
Ivars savulaik arī nodarbojies ar sportu. „Es biju gargabalnieks, skrēju maratonus, man bija arī diezgan labi sasniegumi, taču tad es izlēmu, ka labāk tomēr neveltīšu sportam visu dzīvi, nolēmu pievērsties zīmēšanai, kas arī ir ļoti patīkama nodarbe,” atzīst Ivars.
