Iedzīvotājs noorganizē talku, lai palīdzētu Stāmerienas pilij sarūpēt malku
Pagājušās sestdienas rītā Stāmerienas pils teritorijā pie bijušās kalēja mājas notika malkas talka, kuras iniciators bija stāmerietis Vilis Birznieks, kurš iedrošināja savus līdzcilvēkus veikt darbus, ar kuriem pagasta strādnieki vieni paši līdz šim nebija tikuši galā.
Tas taču ir objekts visiem
“Šī ideja man radās pirms nedēļas, kad iedzīvotāju sanāksmē Kalnienā izskanēja versija par to, ka pagasta darbinieki netiek galā ar malku sliktā veselības stāvokļa pēc. Pilij malku vajag, un galu galā tas ir objekts visiem. Tas domāts ne tikai pagastam vai novadam, bet jebkuram, kurš vēlas redzēt šo mūsu novada lepnumu. Sapratu, ka jāiet palīgā mūsu pilij, mūsu pagastam. Sazinājos ar pagasta pārvaldi, ar pils vadītāju Edīti Siļķēnu un, tā kā pretenziju par šādu ideju nebija, sāku meklēt talciniekus. Uzrunāju gan sociālajos tīklos, gan personīgi, un bija cilvēki, kas atsaucās. Pagasts piešķīra traktoru, lai sagatavotā malka nonāktu tur, kur tai jābūt. Kāds ar cirvi, kāds tikai ar cimdiem, kāds pat ar savu skaldāmo iekārtu – kopā mēs paveicām daudz, jo mums taču šeit kopā ir jādzīvo un kopā jārūpējas par savu pagastu. Tagad ir doma šādu talku izsludināt atkārtoti, taču pagaidām neriskējam, jo laika prognozes šobrīd nav tās labākās. Meklēt malku zem sniega īsti negribas, bet gan jau pienāks laiks, kad to paveiksim,” sacīja V.Birznieks.
Būt kopā ar cilvēkiem, kam sirds īstajā vietā
Stāmerienas pils projektu vadītāja Anita Birzniece laikrakstam “Dzirkstele” teica, ka tās bija vienkārši fantastiskas sajūtas, ko rada šādas kopīgas talkas!
“Uzskatu, ka paveikts tika ļoti daudz. Lai arī sagatavotos malkas kubikmetrus neviens neskaitīja, lielā kaudze ir ievērojami kritusies. Es teiktu, ka esam tikuši galā ar aptuveni divām trešdaļām no malkas, kas bija atvesta. Uz talku bija ieradušies divdesmit Stāmerienas un Kalnienas iedzīvotāji un pat bērni, kuri strādāja ne mazāk kā pieaugušie. Sievietes vairāk piedalījās pie malkas aizvešanas, bet vīri pie skaldīšanas. Talkas noslēgumā pat izskanēja doma, ka nākamajā sestdienā to vajadzētu atkārtot un atlikušo daļu vismaz saskaldīt un aizvest uz šķūni, kurš gan ir jau gandrīz pilns, bet iespēja taču ir to sakrāmēt ielās vai gubiņās, kur tā pārziemotu daudz labāk. Manuprāt, sagādātās malkas vajadzētu pietikt vismaz pāris sezonām, bet, izņemot materiālo labumu, mēs guvām pozitīvu lādiņu un tās kopā būšanas emocijas, kas dod jaunus spēkus, kad esam noguruši no ikdienas darbiem. Tas ir fantastiski – būt kopā ar cilvēkiem, kuriem sirds ir īstajā vietā!” sacīja A.Birzniece.
Cerams, malka nākošai ziemai…..
Labs cilveks, liela sirds.