Zivju izdzīvošanu ezeros ziemā nodrošina galvenokārt skābekļa daudzums ūdeņos. Skābekļa daudzums no četriem līdz sešiem miligramiem uz litru nodrošina labvēlīgu zivju izdzīvošanu ziemā, taču, tam samazinoties zem diviem miligramiem uz litru, sākas masveida zivju slāpšana. Iepriekš zivju slāpšanu paredzēt nevar, taču, ja tā notiks, būs pamanāma uzreiz. Vai šī ziema ar biezo ledus kārtu un sniega segu varētu būt liktenīga zivīm daudzos ezeros?
Valsts vides dienesta iekšējo ūdeņu kontroles daļas Madonas sektora vadītājs Jānis Zeltiņš norāda, ka viņam pašreiz nav informācijas, ka kaut kur būtu vērojama masveida zivju slāpšana.
“Pirms pāris gadiem šādos apstākļos zivis jau slāpa, bet šogad nekas tāds nenotiek. Iespējams, arī pati daba kaut ko dara lietas labā,” spriež speciālists.
Viņš atklāj, ka regulāri tiek veiktas pārbaudes Lielajā un Mazajā Virānes ezerā, taču pagaidām nekādas pazīmes neliecina, ka varētu notikt masveidīga zivju slāpšana.
J.Zeltiņš arī piebilst, ka zivju slāpšana ir dabisks process un nekas ārkārtējs tas nav. “Ja piemēram, notiek slāpšana, atsevišķas zivju sugas izslāpst, bet paliek citu zivju sugas, kuras reproduktīvi vairojas daudz ātrāk, tādējādi zivju resursi atkal pamazām vairojas. Šī slāpšana dabā uz ilgu laiku zaudējumu nenodara. Protams, vienā gadā varbūt šo zivju nebūs, bet otrā gadā tās jau atkal būs,” piebilst J.Zeltiņš.
Par zivju slāpšanu liecina tas, ka tās peld virspusē un ir novārgušas. Zivju slāpšanu ziemā var mazināt divos veidos – urbjot ledū āliņģus un aizpildot tos ar niedrēm vai salmiem, vai arī ar kompresoriem pūst ūdenī gaisu, tādējādi pievadot papildus skābekli. Taču speciālisti norāda, ka parasti šāda rīcība ir efektīva tikai nelielās ūdenstilpēs.
