Rancēniete, kura vēlējās būt anonīma: Visvairāk ir nepieciešama palīdzība studentiem, kas nāk no trūcīgām ģimenēm, lai viņi varētu iegūt izglītību. Studentiem dod kredītus, bet kas būs tad, kad viņi skolas pabeigs un darba nebūs, kā tad lai viņi atdod kredītus? Tas mani visvairāk uztrauc. Izglītībai ir jābūt par brīvu, kā tas bija agrāk. Kāpēc tagad vairs tā nav? Un mācību maksas ir mežonīgas! Mazdēls izvēlējās studēt citu specialitāti tikai tāpēc, ka tur, kur vēlējās mācīties, bija pārāk augsta mācību maksa un nepietika naudas. Kad mans dēls mācījās, tādu problēmu nebija. Kam ir nauda, tie var mācīties un iegūt izglītību, kam naudas nav, tiem jāpaliek malā. Pārtika toreiz arī bija lētāka, bet tagad viss ir tik dārgs. Tas attiecas arī uz pensijām – kuriem ir lielākas, tie var izdzīvot, bet kuriem mazas, tiem iet ļoti grūti. Šodien dzīvot ir grūti.
Inese no Stradu pagasta: Palīdzība ir nepieciešama visiem: pensionāriem, bezdarbniekiem, daudzbērnu ģimenēm, jaunām ģimenēm, kuras palikušas bez darba, un citiem. Visiem kaut kur kaut ko vajag. Piemēram, pensionāriem lielākoties vajadzīga palīdzība, lai nopirktu zāles, jo tās ir tik dārgas, ka nopirkt ir grūti. Bezdarbniekiem ir ļoti grūti, jo darbu atrast nevar. Ko darīt jaunajiem vecākiem, kuri pēkšņi zaudē darbu? Pat nevaru iedomāties, pie kā viņi var pieķerties!
