Stradu pagasta iedzīvotājs Ilgvars Jaunžeikars vārdadienu svinēja 1.martā. Šajā dienā visā Latvijā vārda svētkus kopumā svinēja 1259 Ilgvari.
“Vecākiem kāds draugs bija teicis, ka viņam ir pazīstams puisis Ilgvars, kurš ir ļoti labs cilvēks, laikam tādēļ vecāki arī man ielikuši šādu vārdu,” stāsta Ilgvars. Viņam šķiet, ka vārds tiešām ietekmē cilvēka raksturu un likteni. “Lai arī īpaši daudz Ilgvarus nezinu, tomēr, cik ir nācies saskarties ar vārdabrāļiem, kaut kādu zināmu līdzību es varu saskatīt,” saka gaviļnieks.
Ilgvaram patīk savs vārds. Lai arī to varbūt ir nedaudz sarežģītāk izrunāt, tomēr viņš vienmēr ir saukts tieši vārdā, vārds nekad nav kaut kā saīsināts vai mainīts. “Reizēm gan firmās, parakstot dokumentus (Ilgvars strādā par ekspeditoru SIA “Rubate”), man ir vēlreiz jāatkārto savs vārds, jo citi nesadzird burtu “g”,” stāsta Ilgvars.
Pārsteiguma dāvana
Vārdadienu Ilgvars parasti svin ģimenes lokā. “Plašas svinības es nekad nerīkoju, klusītēm nosvinam ar tuviniekiem,” stāsta gaviļnieks. Apsveikumus gan viņš saņem ļoti daudz. “Šogad telefons bija karsts. Saņēmu gan daudz apsveikuma īsziņu, gan arī zvanu. Ir ļoti patīkami, ka cilvēki atceras un apsveic,” atzīst Ilgvars. Viņš smejot piebilst, ka šoreiz otrā dienā pēc vārdadienas viņš saņēmis pārsteiguma dāvanu. “Iebraucu Rīgā un priekšā policija. Man autobusam priekšā uz loga ir uzraksts “Ilgvars” – policisti droši vien ieraudzīja to, varbūt nodomāja, ka esmu iepriekšējā dienā krietni pasvinējis, un lika stāties malā un iepūst alkometrā. Beigās saņēmu uzgalīti un pie sevis nosmējos: re, kāda vārdadienas dāvana,” stāsta gaviļnieks.
Aizraujas ar medībām un tehniku
Brīvajā laikā Ilgvars aizraujas ar medībām. “Medībās es eju jau apmēram desmit gadus. Dažas trofejas, protams, ir, taču ne ar ko lielu pagaidām nevaru palielīties. Protams, katra kārtīga mednieka sapnis ir nomedīt lūsi vai vilku. Ja kāds no šiem zvēriem gadītos ceļā, garām nelaistu. Man nav pats svarīgākais kaut ko nomedīt. Tā ir iespēja no visa atslēgties, nedomāt ne par darbu, ne par ko citu. Kad visu dienu esi pavadījis mežā, vakarā jūties patīkami atpūties,” saka Ilgvars.
Vēl viens Ilgvara vaļasprieks ir tehnika. “Reizēm, kad esmu sācis ņemties pa garāžu, attopos, ka jau ir pulksten 2.00 naktī. Man ir 1971.gada automašīna “Ford”. Tā ir kārtīga retro automašīna. Žēl tikai, ka man nav tik daudz laika, jo laukos ir daudz darbu pa māju, taču, ja ir kāds brīvs brītiņš, cenšos to izmantot. Ceru, ka man izdosies atremontēt šo mašīnu un tad ar lepnumu varēšu izbraukt ielās,” saka Ilgvars.
