Izlasot 23.februāra “Dzirkstelē” rakstu “Kāds mums no tā labums?”, redakcijai piezvanīja vairākas gulbenietes, lai paustu savu viedokli. Visas zvanītājas ir sievietes un visām sakāmais bija par vienu rakstā skarto tēmu – sētnieku darba kvalitāti.
Vija no Gulbenes: “Mani pārsteidza Marijas apgalvojums, ka nav redzēts sētnieks, kas Gulbenē strādātu astoņas stundas. Interesanti, kas tad tos lielos sniega vaļņus sadzen un iztīra pilsētu? Lai Marija reiz pieceļas pulksten 5.00 un izstaigā pilsētu! Tad viņa redzēs, cik stundas sētniekiem paiet darbā. Lai Marija izstaigā pilsētu arī vakaros. Arī tad satiks sētniekus. Uzskatu, ka dienā sētniekam nav ko strādāt uz trotuāra. Sētniekam jānodrošina, lai cilvēki pa tīru ietvi varētu aiziet uz darbu. Sētnieks ziemā strādā arī sestdienās un svētdienās. Vieglāk viņiem klājas varbūt vienīgi vasarā.”
Ruta no Gulbenes: “Es vēlos oponēt Marijai. Ja viņa redz kādu sētnieku pilsētā strādājam dienā, tas ne par ko labu neliecina. Tādam sētniekam šoziem trotuārs ir aizaudzis ar 20 centimetru biezu ledus kārtu. Čaklākos sētniekus dienā uz ielas neredz. Viņi visu ir jau paveikuši agri no rīta.”
Aija no Gulbenes: “Gribu pierādīt, ka sētnieki nav tik zemu vērtējami, kā to dara Marija. Mūsu sētnieku darbs nav no tiem vieglajiem. Mums no rīta ir jāceļas pulksten 3.00 vai 4.00, jo ir jāstrādā. Jāvaktē sniegs, līdzko tas ir, ir jānotīra. Nav laika domāt, varu vai nevaru. Salīdzinājumam varu teikt, ka ne visi “simtlatnieki”, kas strādā pie sniega tīrīšanas, to dara godprātīgi. Turpretim sētniekiem nav kur sprukt. Viss ir jāpaveic termiņā. Bez tam sētniekam ir vēl citi pienākumi. Darba pietiek. Bet ne visi to redz.”