Beļavas tautas namā sestdien būs pašdarbnieku vakars. Pavisam pagastā pašlaik ir četri mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi – divi teātri, kurus vada Biruta Rukmane un Sarmīte Viduce, līnijdeju kolektīvs “Marmeladies”, kuru vada Solvita Skopāne, un vokālais ansamblis “Trio”, kuru vada Sarmīte Semjonova.
“Tie, kas vēlas rast dzīvesprieku, darbojoties tautas mākslā, to arī dara. Bieži vien šiem cilvēkiem ikdiena nav tā vieglākā. Kopā sanākot mēģinājumos, darbojoties, daloties savās domās un izjūtās, pakavējoties pie kafijas tases, cilvēki piepilda savu brīvo laiku. Pie kā gan citam mums turēties kā tikai pie nemateriālajām vērtībām,” “Dzirkstelei” saka Beļavas tautas nama vadītāja Sarmīte Viduce.
Viņa atzīst, ka kopumā Beļavā ir mazinājusies iedzīvotāju interese par pasākumiem tautas namā. Krīze ir skārusi arī cilvēku vēlmi iet tautā, baudīt kultūru, piedalīties vietējās kultūras dzīves veidošanā. Tomēr S.Viduces secinājums ir skumjš – no mājām pavisam reti šodien vēlas iznākt cilvēki, kuriem materiālā ziņā klājas salīdzinoši labāk. Tieši viņi ir pasīvāki un vairāk ļaujas depresijai nekā tie, kam šodien klājas pavisam plāni.
Būs divas pirmizrādes
B.Rukmanes kolektīvs pašlaik iestudē Hugo Krūmiņa komēdiju “Vecpuiši precas”, S.Viduces kolektīvs – Evelīnas Grāmatnieces lugu “Jaunsaimnieka līgavas”. Pirmizrādes gaidāmas aprīlī un maijā.
“Beļavā cilvēki grib piedalīties! Tāpēc pagājušajā rudenī izveidoju otru dramatisko kolektīvu pagastā,” “Dzirkstelei” stāsta Sarmīte, kas mazliet ilgāk par gadu ir arī Beļavas tautas nama vadītāja. Viņa bilst, ka savā starpā abi teātri nekonkurē. “Esam draudzīgi. Sākumā bija doma, ka es vairāk strādāšu ar jauniešiem. Taču Beļavā jauniešu ir maz. Lielākā daļa pašlaik ir ārzemēs vai strādā vai studē Rīgā. Tāpēc arī manā kolektīvā ir dažāda vecuma aktieri, lielākoties vidējās paaudzes cilvēki,” saka S.Viduce. Viņai pašai jaunībā esot bijis sapnis par lielo skatuvi. Par to atcerējusies pavisam nesen, kad novada amatierteātru skatē pērn labi novērtēta viņas aktierspēle. Interesanti esot būt arī režisorei.
Trūkst vīriešu dejotāju
Viņai sāp, ka Beļavā šobrīd nav tautisko deju kolektīva, kaut pagasts gadiem ilgi ir bijis slavens ar savām dejošanas tradīcijām, kuras iedibinājusi Herunda Zuša.
“Ļoti gribas atjaunot kolektīvu, bet tas ir grūti. Ir stiprā dzimuma dejotāju trūkums,” saka Sarmīte. Tomēr viņa uzsver, ka cerība sirdī vienalga ir. “Kādreiz tomēr kaut kas mainīsies un mēs spēsim deju kolektīvu atjaunot,” bilst S.Viduce. Viņai ir sapnis par skaistiem dejošanas svētkiem Pilskalna estrādē. Lai šādi svētki notiktu, vispirms esot jāatdzimst tautisko deju kolektīvam pašmājās. Tad nebūs kauns ciemos aicināt arī dancotājus no citiem pagastiem un novadiem.
Visi ceļi ved uz Beļavu
S.Viduces ceļš uz Beļavas tautas nama vadītājas amatu nebija taisns, tas savulaik ir metis līkločus, kaut sirdī Sarmīte vienmēr bijusi saistīta tikai un vienīgi ar kultūras lauku.
Kopš bērnības, jaunības gadiem viņa, būdama dzimusi beļaviete, ir gan dejojusi, gan spēlējusi teātri. Tomēr pirmās darba gaitas bija saistītas ar maizes cepšanu. Pēc tam Sarmīte apguvusi bārmenes profesiju un viņai piedāvāts darbs Rīgas viesnīcā “Reval hotel”. Tomēr tur palikt nebija lemts. Sarmīte iepazinās ar savu nākamo dzīves draugu un aizbrauca līdzi viņam, kuram tur jau bija darbs. Gandrīz divus gadus Sarmīte Vācijā auklēja trīs bērnus vācu ģimenē, tāpēc pa šo laiku labi apguva šo svešvalodu tā, lai raiti ritētu sarunvaloda. “Nav viegli atgriezties mājās no ārzemēm. Kopā ar dzīvesbiedru pat bijām apsprieduši domu palikt Vācijā pavisam. Taču mums pieteicās bērniņš. Un tad radās apskaidrība, ka esam latvieši un mūsu bērnam ir jādzimst Latvijā,” saka S.Viduce. Atgriežoties dzimtajā Beļavā, viņa atkal ir savās dzimtajās vecmammas mājās. S.Viduce iestājusies Latvijas Kultūras koledžā un sākusi studēt svētku pasākumu režiju, kā arī auklējusi savu meitiņu, kas tagad apmeklē bērnudārzu. Sarmīte pašlaik studē otrajā kursā. Redzot, ka Beļavā ir vakanta tautas nama vadītāja vieta, viņa pieteicās darbā un tika pieņemta.
