Lizuma pagasta iedzīvotājs, vēlējās būt anonīms Jāskatās, kam viņi kredītus ir ņēmuši un kā viņi tos ir tērējuši. Ja, piemēram, kredīts ir ņemts sava dzīvokļa iegādei, tad jāpalīdz, bet, ja ņēmuši spekulēšanai, tad – noteikti ne.
Lucija Stradiņa no Beļavas pagasta Dažs paņēma kredītu un to notrieca, tā arī neko neiegādājās. Tādiem cilvēkiem gan nav jāpalīdz, lai tiek paši galā. Es nekad neesmu ņēmusi kredītus, jo esmu padomju laiku cilvēks un no kredītiem baidos. Baidos, ka var būt grūtības to atdot. Ja nav savas naudas, tad nav ko svešu aizņemties. Kāds vīrs teica: “Līdzko paņem kredītu, tas nozīmē, ka uzliec sev cilpu kaklā.”
Ilgvars Stīpnieks no Lejasciema pagasta Šis jautājums ir smags, un grūti par to spriest. Manuprāt, cilvēkam pašam būtu jāpadomā, ja ņem kredītu. Kādai noteiktai daļai kredītņēmēju varbūt arī varētu palīdzēt, piemēram, tādiem, kuri guvuši kādu traumu un tagad viņiem ir grūtības atdot. Mēs jau varam teikt, ka viņiem būtu jāpalīdz, bet no kā palīdzēt? Uz kā rēķina? Tas nav tik vienkārši. Ja valsts būtu labajos gados kaut ko uzkrājusi, tad tas būtu cits jautājums. Lai teiktu, ka noteikti jāpalīdz, tas nebūtu slikti. Bet teikt jau ir viens un izdarīt pavisam kaut kas cits. Ja cilvēks ir ņēmis desmit un vairāk kredītu un tagad prasa palīdzību, tad tā tomēr ir bezatbildība.
