“Man ļoti patika fotografēties, jo pirms tam mamma vienmēr mūs, bērnus, saposa, bet radinieks Jānis Ābelskalns, kurš ir ne tikai muzikants, bet arī fotogrāfs, izraudzījās šai nodarbei piemērotu vietu,” atceras Saulcerīte Indričeva. Fotoalbumos ir daudz fotogrāfiju, kas atklāj visu Saulcerītes dzīves gājumu. Tos pārlapojot, Saulcerīte stāsta, kā pēc diviem savulaik Jaungulbenes lauku ambulancē par feldšeri nostrādātiem gadiem devusies uz Jelgavu, lai studētu, kā tur satikusi savu vīru Jēkabu un piedzimusi meita Iveta. “Tolaik Lauksaimniecības universitātes kopmītnēs strādāju par komandanti. Mani kolēģi Gunārs Ciglis un Dainis Švika mani raksturo kā negantu un bargu komandanti, jo es neesot ļāvusi viņiem apciemot meitenes,” smejas Saulcerīte.
Šobrīd Saulcerīte Gulbenes novada domē vada attīstības un īpašumu nodaļu. Viņa atzīst, ka, strādājot novada domē, darba noteikti ir kļuvis vairāk, jo tas, lai gan ir saistīts ar konkrētu jomu, tomēr aptver visu novadu. “Daudzus gadus, vadot Jaungulbenes pagastu, man bija jābūt ārkārtīgi universālai, jo nebija nozares, par kuru nevajadzētu atbildēt, bet tagad varu iedziļināties konkrētu jautājumu risināšanā,” atzīst Saulcerīte. Viņa priecājas, ka pagasta cilvēki viņu vēl nav aizmirsuši un nāk aprunāties par dažādiem jautājumiem.
Brīvajā laikā viņa daudz lasa, ceļo, saimnieko pa Jaungulbenes pagasta “Zemzariem”, ko savulaik būvējis Jēkabs, risina krustvārdu mīklas un rēbusus.