Gulbenes novadā Guntars Eniks asociējas ar Gulbenes televīziju. Ikviens viņu pazīst arī kā talantīgu mūziķi. Bet vai zinām, ka vecāki dēlu bija nosaukuši par Guntāru ar garo “ā”? Māmiņa Elza tieši tā savulaik uzrunājusi savu zēnu.
“Pēc pases datiem kādreiz biju Guntārs. Taču ar laiku garumzīme pazudusi arī tur. Ikdienā visi pārējie mani vienmēr ir saukuši par Guntaru,” stāsta viņš. Pats atzīst, ka garumzīme viņam patiesībā nav vajadzīga. Vārdā ir burts “r”. Varbūt arī tas iekodējis vīrišķīgu raksturu šajā vārdā. Guntars nebaidās aizstāvēt savu viedokli. Kaut vai šodien par to, ka ziema ir ieilgusi un kļuvusi apnicīga. Guntars gaida brīdi, kad savos laukos varēs paņemt zāģi un iet ar to pastrādāt. “Ir tomēr atšķirība – videokamera plecā vai zāģis rokā. Fizisks darbs laukos man ir sava veida atpūta, kas palīdz labi justies,” saka viņš. Un vēl ļoti gaidot brīdi, kad varēs baudīt pavasari, braucot ar velosipēdu. Jau pērn abi ar dzīvesbiedri Rūtu esot iesākuši divatā braukt ar velosipēdiem.
Viņš ir dzimis gulbenietis, uzaudzis Vidus ielā. Guntars nav no tiem, kas īpaši svinētu savu vārdadienu. “Esmu cilvēks, kam patīk klusa, mierīga mājas noskaņa,” saka viņš. Draugi Guntaru neaizmirst. Šogad viņu apsveica daudzi cilvēki, bet viņam ir neērti, ka visus sveicējus nav līdzīgos svētkos atcerējies.
Guntars atzīst, ka šodien cilvēki sevišķi spēj novērtēt pozitīvu attieksmi, labestīgu smaidu.
“Mazpilsētā mēs visi pazīstam cits citu. Nav jēgas asumiem. Vairs nav jēgas! Tagad ir citi laiki. Mums ir jārespektē citam citu,” uzskata viņš. Guntars atzīst, ka tagad ikvienam klājas grūti, tomēr latvieši šajā krīzes laikā ir pārāk drūmi. Viņš uzskata, ka vaina nav tikai politiķos, bet arī mūsos pašos. “Ir jāmainās cilvēku domāšanai. Mēs visi no valsts prasām. Bet ko katrs no mums dod savai valstij?” uzsver Guntars.
“Mēs gribam šodien turpināt dzīvot tikpat labi kā pirms trim gadiem. Bet mēs nebijām pelnījuši tik labi dzīvot toreiz. Šodien mums ir grūti to pieņemt. Žēl ir veco cilvēku, žēl ir ģimeņu, kurās ir daudz bērnu, jo tiem ir sevišķi grūti. Man ir žēl katra, kas šodien bankrotē. Es pārdzīvoju to. Katram vēlu šodien izturēt visu to, kas notiek. Daudzi uzņēmēji šodien vezumu velk pēdējiem spēkiem. Man sāp tukšie skatlogi pilsētā. Tas nozīmē, ka Gulbene kļūs tukšāka, cilvēki aizbrauc. Diemžēl es neprognozēju uzlabojumu šogad,” prāto viņš. Viņš jūtas slikti, domājot par to, kas pašlaik notiek ar šo valsti un Latvijas tautu. Guntars uzsver, ka Latvija mums ir tikai viena.
“Es vainoju Aigara Kalvīša valdības laikus. Un es vairs neticu Andrim Šķēlem. Kādreiz ticēju. Esmu personīgi runājis ar abiem, esmu oponējis,” saka Guntars. Viņš nezina, par ko balsos 10.Saeimas vēlēšanās. “Otro, trešo vai ceturto iespēju tiem, kas mani pievīla, nedošu. Vēl ir laiks domāt,” bilst Guntars.
