Gulbenes novada dome vērsīsies Ministru kabinetā ar lūgumu atcelt nosacījumus, kas pašvaldībai liedz pārdot Stāmerienas pili. Par to deputāti vienojās 26.marta domes sēdē, vienbalsīgi atbalstot ideju par sporta zāles būvniecību pie Stāmerienas pamatskolas.
Pagaidām pašvaldība ir gatava garantēt savu līdzfinansējumu, ņemot kredītu. Taču joprojām ir cerība, ka šīs izmaksas pilnībā varēs segt, ja izdosies izdevīgi pārdot Stāmerienas pili.
Deputāti atbalstīja sporta zāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 856 559 latu apmērā. Ja projektu atbalstīs Eiropas Lauksaimniecības fondā, tad tas segs 85 procentus izmaksu. Pašvaldībai projekta īstenošanai jāgarantē priekšfinansējums pilnā apmērā, kā arī jānodrošina līdzfinansējums – 176 975 lati – un jāapmaksā arī neattiecināmās izmaksas – 148 659 lati.
Bijušais Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups uzsvēra, ka projekta realizācija šogad vēl nesāksies, iespējams, arī nākamgad vēl ne. Šobrīd esot svarīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas Lauksaimniecības fondā. R.Apalups pauda pārliecību, ka sporta zāli Stāmerienā varēs uzbūvēt, pašvaldības līdzfinansējumu nodrošinot no līdzekļiem, kas tiks iegūti, pādodot pili.
Būs zāle futbolam un arī viesiem
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis bilda, ka novadā nav sporta zāļu, kas paredzētas telpu futbolam. Perspektīvā Stāmerienā varētu tapt šim nolūkam piemērotas telpas. “Mani puiši vinnēja Ziemeļaustrumu reģiona līgā telpu futbola čempionātā. Man jānodrošina mūsu spēles. Gulbenes novadā nav kur. Es būšu spiests šogad īrēt Vecpiebalgas zāli,” teica viņš.
Deputāts Dzintars Poļaks klāstīja, ka līdz ar sporta zāles uzbūvēšanu Stāmeriena varētu kļūt vairāk pievilcīga tūristiem, tostarp ārzemniekiem, kas vēlētos sportošanu apvienot ar atpūtu pie dabas. Viņš uzsvēra, ka pagastā ir vairāki viesu nami, kas spēj augstā līmenī uzņemt un izmitināt ciemiņus.
Bažas par kredītsaistībām
Deputāti nobalsoja vēl par diviem projektiem, kuriem cer gūt Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu 85 procentu apmērā no visām izmaksām. Jaungulbenē plānots rekonstruēt un aprīkot tautas namu kopsummā par
143 149 latiem. Pašvaldība garantē 29 576 latu līdzfinansējumu un apmaksās neattiecināmās izmaksas – 24 844 latus. Savukārt Līgo pagastā paredzēts labiekārtot un aprīkot aktīvās atpūtas teritoriju kopsummā par 45 674 latiem. Pašvaldība garantē
9436 latu līdzfinansējumu un gatava apmaksāt neattiecināmās izmaksas – 7926 latus.
Deputāts Guntis Blūms rosināja diskutēt par to, ka deputātiem būtu jāzina precīza informācija par visām pašvaldības kredītsaistībām, lai zinātu, ar ko jārēķinās nākotnē. Viņš pauda bažas, vai dome nenonāks situācijā, kad budžeta lielākā daļa būs jāatdod kredīta maksājumos un naudas atliks gaužām maz. “Vai mēs varam to atļauties?” vaicāja G.Blūms. Salīdzinājumam viņš minēja situāciju Latvijas Olimpiskajā komitejā, kur pašlaik esot tieši tā.
Deputāts Māris Raģelis rezumēja diskusiju, sacīdams: “Vai mēs izmantosim Eiropas naudu vai neizmantosim? Mēs izmantojam Eiropas naudu, lai nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi.”
“Dzirkstelē” jau rakstījām, ka novada dome līdz šim jau ir uzņēmusies daudzu apjomīgu projektu realizāciju un ar visiem kredītprocentiem novada finanšu saistības ir aptuveni 7 miljonus latu lielas. Par to vienā no komiteju sēdēm deputātus informēja finanšu ekonomiste Daiga Krēsliņa.
