Līgo pagasta iedzīvotāja Valda Dārzniece priecājas, ka līdz ar sniegpulkstenīšu un krokusi ziediem beidzot ir atnācis pavasaris. Un līdzi tam – viņas vārdadiena, kad Valda gaidīs ciemos bērnus un savus astoņus mazbērnus.
Mīļi sauc par Valdiņu
“Es nevaru atcerēties tādu laiku, kad savu vārda dienu svinētu tieši Pirmajās Lieldienās. Šogad nu būs dubulti svētki. Visi kopā krāsosim olas. Manā bērnībā Lieldienas svinējās daudz plašāk nekā šodien. Ir tik jauki, ka mani apciemo bērni ar savām ģimenēm, jo viņi visi ir tepat tuvumā – Līgo pagastā. Arī pa svētdienām atnāk mani apraudzīt. Pati esmu kļuvusi slinka ciemos gājēja. Cik spēks un veselība atļauj, saimniekoju pa māju. Man ļoti patīk rūpēties par puķēm. Savulaik ar citām puķu mīļotājām apmainījāmies ar stādiem un dalījāmies pieredzē to kopšanā,” saka Valda.
Viņa atceras, ka savulaik vārdu savai meitai izvēlējies tieši tēvs, liekot piekāpties mammai. “Man patīk savs vārds, jo cilvēki dažkārt mīļi sauc mani par Valdiņu,” piebilst Valda.
Profesionāla šuvēja
Līgo pagastā Valda aizvadījusi mūža lielāko daļu. Tikai neilgu laiku pēc šuvējas aroda apgūšanas, ko viņa apzināti izvēlējusies, Valda strādājusi par šuvēju Lubānā toreizējā šūšanas artelī. Savulaik viņa šuvusi tērpus arī pati sev un bērniem. Šodien gan šuvējas iemaņas atliktas malā. Lubānā Valda apprecējusies un kopā ar vīru atgriezusies Līgo pagastā pie saviem vecākiem.
“Kādu laiku strādāju Līgo par pastnieci, tāpēc te viss ir zināms un pierasts. Tagad pagastā cilvēki ir vairāk ierāvušies sevī. Arī darba iespēju viņiem praktiski nav, par ko gan lai ar citiem runātu. Arī mana meita ir bez darba. Labi, ka vismaz pagaidām neviens no bērniem negrasās aizbraukt. Es no visas sirds gribētu palīdzēt visiem saviem bērniem un mazbērniem, bet pensija ir neliela. Lielākā tās daļa jāatvēl zāļu iegādei. Veselības dēļ nācās likvidēt gotiņu, jo nav spēka pašai to aprūpēt, bet bērniem – pašiem savi darbi un rūpes,” stāsta Valda.
Viņa dažkārt izvairoties klausīties ziņas par to, kas notiek Latvijā, jo tās atņemot sirdsmieru.
