Pasaules Veselības dienā (7.aprīlī) šogad tika atgādināts visiem pilsētniekiem – kustieties, mīļie! Kustība ir dzīvība, un neļaujiet pilsētas mūriem sevi ieslodzīt.
Atgādina par riskiem
Cilvēki plūst ne tikai no Latvijas uz ārzemēm, joprojām notiek process, ka laucinieki labākas dzīves meklējumos dodas uz pilsētu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) prognozē, ka turpmākos 30 gadus iedzīvotāju skaits būtiski pieaugs pilsētās un piepilsētās, apliecinot urbanizācijas nenovēršamību.
Tādēļ PVO atgādina, ka pilsētvide rada dažādus draudus veselībai, saistītus ar vides piesārņojumu, fizisku un psiholoģisku vardarbību, to skaitā traumām, neveselīgu uzturu, mazkustīgumu. Pilsēta ir labvēlīgāka vide epidēmiju izplatībai, veselība vairāk pakļauta sociāliem apstākļiem. Tiesa, pilsētas iedzīvotājiem veselības aprūpes iestādes ir tuvāk un ir lielākas izredzes ātrāk sagaidīt medicīnisko palīdzību.
Zinot riskus, arī dzīvi pilsētā iespēju robežās var padarīt cilvēkam draudzīgāku. Taču tas nereti iziet ārpus mediķu kompetences, jo paredz infrastruktūru un pašvaldību, kas saprot nepieciešamību šos riskus novērst.
Piedāvā risinājumus
PVO atgādina pašvaldībām veidus, kā pilsētas padarīt veselīgākas. Tradicionālais aicinājums infrastruktūrā paredzēt veloceliņus papildināts ar pamudinājumu brīvā dabā, parkos projektēt vietas aktīvai atpūtai, kas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus.
“Būvējot “pilsētu visiem”, tas ir, pieejamu un labvēlīgu visām vecuma grupām, ieguvēji būs visi pilsētas iedzīvotāji. Ne vienmēr tam nepieciešams papildu finansējums, bet gan mērķtiecīga politika resursu pārdalē, lai atbalstītu visefektīvākos pasākumus,” teikts PVO aicinājumā.
Vienkāršs vingrošanas stienis parkā vai iekšpagalmā varētu likt arī kādam pieaugušajam vai pusaudzim veikt vingrinājumus formas uzturēšanai.
Nosauc standartus
Bērniem un pusaudžiem katru dienu nepieciešamas fiziskās aktivitātes vismaz stundas garumā, turklāt jābūt vidējas vai augstas intensitātes slodzei, vēsta PVO standarti.
Pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem nepieciešamas mērenas fiziskās aktivitātes vismaz pusstundas garumā piecas reizes nedēļā vai intensīvas nodarbības trīsreiz nedēļā pa 20 minūtēm. “Vismaz divreiz nedēļā kādu pusstundu sirdij jāliek pukstēt divreiz straujāk – no ikdienas 60–70 sitieniem pakāpties līdz 120 minūtē var palīdzēt gan lēns skrējiens, gan sekss,” ieteic kardiologs Alfreds Lībiņš. Kā pats minimums tiek piedāvāts variants, ka vismaz divreiz nedēļā jau nu gan vajadzētu veikt 8–10 vingrinājumus katrai muskuļu grupai.
Senioriem pēc 65 gadiem papildus tiem vajadzētu veikt vingrinājumus lokanības un līdzsvara trenēšanai, vajag ne tikai izkustināt locītavas, bet arī stiepties, izstaipīties. “Citi saka – nevaru nostāvēt. Bet tad var vingrot sēdus, var vingrot guļus. Cilvēkam sevi ir jākustina,” mudina neiroloģe Dace Strazda. Stīvums vispirms iemetas prātā.
