Vakar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā tika atklāta druvēnietes Tatjanas Ābeltiņas akvareļu izstāde “Mazliet par to”. Tatjana ar mākslu noteikti ir uz “tu”, jo zīmē jau kopš agras bērnības, bet nekur profesionāli gleznot nav mācījusies. Atklājot izstādi, muzeja speciālists Anatolijs Savickis atzīst, ka nejauši redzējis kādu Tatjanas darbu un nodomājis – cik skaisti! “Bet ir viena problēma – tas skaistums ir kaut kur mājās. Varbūt redzams vēl kādam, bet ne plašākam sabiedrības lokam. Tāpēc tagad ir prieks par to, ka šie darbi ir redzami un pieejami visiem. Tatjana ir drosmīga, jo ir uzdrīkstējusies savus darbus parādīt citiem,” saka A.Savickis. Tatjana viņam piekrīt, norādot, ka no viņas puses tā tiešām ir liela uzdrīkstēšanās, jo vajadzējis “pārkāpt sev pāri”, lai parādītu mums daļu no sevis
Izstādē Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā ir tika daļa druvēnietes Tatjanas Ābeltiņas gleznoto dabasskatu. Vēl tikpat daudz gleznu ir mājās.
Galvenais – ideja un mūza
Pirms izstādes atklāšanas Tatjana “Dzirkstelei” atzīst, ka ir satraukta, jo šī ir pirmā nopietnā viņas darbu izstāde. “It kā man nevajadzētu satraukties par to, vai citiem patiks mani darbi. Galvenais, ka mani pašu tie priecē, bet mani tomēr uztrauc tas, vai citiem patiks, jo es ļoti vēlētos, lai mani darbi patiktu ne tikai man,” saka Tatjana.
Viņa stāsta, ka izstādē skatāmas divdesmit gleznas, kurās atainoti dažādi dabasskati no agra pavasara līdz pat vasaras vidum. Gleznām nav doti nosaukumi, bet gan vairāk, proti, katrai gleznai atbilstoši rakstīts dzejolis vai neliels prozas gabals, kā pati Tatjana saka: “Tas ir domu lidojums.” “Ja citi pārzīmē dabas skatus no atklātnītēm, tad es vīziju vairāk redzu galvā un tad lieku uz papīra. Patīk ne tikai zīmēt dabu, bet arī to vienkārši tāpat vērot. Tā kā ceļā no mājām uz dabu jāpavada krietns laika sprīdis, tad man ik rītu, braucot ar mašīnu, ir iespēja vērot, kā rītos aust saule, bet vakarā, dodoties mājās, kā tā noriet. Esmu dabas bērns,” atzīst māksliniece.
Tatjana zīmē ne tikai dabas ainavas, ir arī akti, ēkas un portreti. Viņai nav mīļākās krāsas un mīļākā gadalaika. “Ja ir ideja un mūza stāv blakus, top darbs. Parasti zīmēju naktī, kad visi guļ un neviens netraucē. Izstādē ir glezna, kas tapusi 15 minūtēs, bet ir tādas, kurām līdz gala rezultātam nepieciešams krietni ilgāks laiks – vairākas dienas,” stāsta Tatjana.
Pie iesāktā neapstāsies
Pirms apmēram divpadsmit gadiem viņai savu gleznu pārdošana bija ienākuma avots. Arī tagad viņa labprāt gan dāvina gleznas, gan arī glezno pēc pasūtījuma.
Tatjana ir nolēmusi, ka pirmā viņas darbu izstādes atklāšanas ir tikai sākums, lai turpinātu gan gleznot, gan atklāt izstādes arī citās pilsētās. “Iespējams, uz Latvijas dzimšanas dienu taps gleznas, kur vairāk redzamas dažādas Rīgas ēkas, jo tā man arī ir tuva tēma. Tas būs izaicinājums sev, jo ēkas ir grūti zīmēt, bet, kad izdodas, tad ir dubults prieks,” saka Tatjana.
Izstādes atklāšanā sveikt jauno mākslinieci bija ieradušās kolēģes no “Latvijas Krājbankas” Gulbenes filiāles, kā arī studiju biedri, draugi un paziņas, kā arī druvēnieši, kuri ir pārliecināti, ka Druvienā laikam ir īpaša aura, jo tur izaug mākslinieki.
* * *
Mazliet par to
Kā upe…
Lēnām ledu lauž
Un agros rītos
Cīruls… jaunu dziesmu pauž.
Mazliet par to
Kā jūtas bērzs,
Kad baltā sarma
Zarus… lejup plēš.
Mazliet par to
kā jūtas strauts
Un vasarīgais pīpeņlauks…
kā upes grīvā
ievu ziedā
Pērnā gada
Arums snauž.
Mazliet par to
Kā gliemežvākā
rotaļājas… saule sārtā
Mazliet par to
Kā saules rietā…
mēness
spožo zvaigžņu sietā
stalto priežu
ēnas glauž.
Mazliet par to…
Mazliet…
(Tatjana Ābeltiņa)
