Plānojot talkas vietu, vajadzētu paturēt prātā, kur ir tuvākā medicīnas iestāde, un sastādīt vienkāršu aprakstu, kā nokļūt līdz talkas vietai – tas noderēs gadījumā, ja būs nepieciešams izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.
“Zeļonka” vairs nav modē
“Aptieciņu diez vai kāds stieps uz talku līdzi, bet gan jau kāds ar auto būs atbraucis – tur ir pašas nepieciešamākās lietas,” teic Katastrofu medicīnas centra sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs Andris Bišofs. Viņš atgādina, ka pirmās palīdzības sniegšanas ieteikumi tagad būtiski atšķiras no tā, ko varbūt kāds šoferis apguvis pirms gadiem divdesmit. Galvenā atšķirība – pie dziļām, asiņojošām brūcēm neliek žņaugu, tās nosedz ar spiedošu pārsēju. Nelietot nekādus medikamentus uz brūces – ne briljantzaļo, ne jodu vai ūdeņraža pārskābi.
“Var paņemt līdzi tīru ūdeni, noderēs gan padzerties, gan brūci nomazgāt. Brūcei nekas vairāk nav nepieciešams – nomazgāt ar tīru ūdeni. Ja sagāzīs “zeļonku” vai jodu, bet vēlāk būs nepieciešama mediķa palīdzība, būs grūtāk saskatīt un novērtēt situāciju,” skaidro pasniedzējs. Tīrs ūdens palīdzēs arī izskalot aci, ja tajā būs sabiruši kādi gruži.
Viņš ieteic pašiem nevilkt no brūces ārā neko lielāku par skabargu vai ērkšķi – tas jāuztic profesionāļiem. Ja iedūries un nolūzis zara vai stikla gabals, labāk uzreiz doties uz traumpunktu. Iespējams, vēlams uzlikt dažas šuves – labāk dzīs.
Ja ērkšķis izvilkts, bet vēlāk tā vieta sapampst, veidojas tūska un apsārtums, sāp, noteikti kaut kas brūcē ir palicis. Ne vienmēr tas tiks ārā, vienkārši apaugot un iztīroties ar strutām. Labāk būtu konsultēties pie ģimenes ārsta. Pašdarbība, urķējoties ar nazi vai adatu, var būt sāpīgāka un nelietderīga.
“Tautas medicīna” var iegāzt
Tīrot grāvmalas no zariem, brikšņiem, jāatceras, ka tās ir ērču iemīļotas dzīvesvietas. Apģērbam jābūt tādam, lai kukaiņiem būtu grūti ierāpties un tikt pie ādas. Jau var padomāt par kādiem ķīmiskiem to atbaidīšanas līdzekļiem. Pēc talkas – tāpat kā pēc sēņošanas vai pastaigas mežā – mājās jāaplūko, vai kāda badīga un nesen kā modusies ērce tomēr nav piesūkusies.
“Droši vien, iztīrītie krūmi un sausie zari turpat arī tiks dedzināti – ja ir apdegums, nedrīkst smērēt nekādas eļļas vai likt sviestu no līdzpaņemtajām maizēm. Galvenais – uzreiz dzesēt aukstā ūdenī,” norāda A. Bišofs. Apdegums ļoti strauji bojā šūnas, iet dziļumā vēl ilgu laiku pēc tam, kad saskarsmes ar uguni vai apdeguli vairs nav. Ja apdegums skāris roku un ir kādi gredzeni, dzesēšanas laikā tie jānovelk – kad parādīsies tūska, to būs neiespējami izdarīt.
Pirmās palīdzības standarti nosakot, ka apdeguma apjoms salīdzināms pret cietušā delnu – ja bojājums ir tik liels, ka ar delnu neapklāt, uzreiz jādodas pēc mediķu palīdzības.
Ja ir viegls apdegums, sviests var līdzēt vēlāk, dzīšanas laikā, jo ādas atjaunošanai par labu nāk eļļā šķīstošie vitamīni.
Uzziņai:
Izvēloties cimdus, kritiski novērtējiet to spēju jūs pasargāt – ne tikai ādu no vēja un nobrāzumiem, bet arī no dūrieniem un traumām.
Apģērbam jābūt ērtam un vienkāršam – plīvojošas šalles, kuplas piedurknes u. tml. var aizķerties zaros un provocēt traumas. Nederēs arī milzīgi auskari.
Saulesbrilles var pasargāt acis arī no zariem vai gružiem, taču tām uz deguna jāturas stabili. Tās valkājot, praktiskam ieguvumam jābūt lielākam par stilīgu izskatu.
Strādājot nedrīkst lietot alkoholu – pat ne tējas vai kafijas “jumtiņa” tiesu.
Atstāt mājās gredzenus vai rokassprādzes, rotaslietas. Cilvēks, kurš strādā, tāpat jau ir skaists.
