Ligita Miezīte, Gulbenes pilsētas labiekārtošanas iestādes vadītāja: – Salīdzinot ar citām pilsētām, Gulbene sakoptības ziņā ir tīra. To varu droši teikt, jo esmu bijusi un redzējusi, kā ir blakus novados. Pilsētā atkritumi apkārt nemētājas, ārpus pilsētas – jā. Tā kā pilsētā ir jauns asfalts, tas arī dod lielāku sakoptības sajūtu. To, kādi mēs būtu bijuši, ja no pilsētas nebūtu izvests sniegs, var tagad redzēt uz bijušā lidlauka. Par to, vai cilvēki ir kļuvuši kulturālāki, jāsaka, ka daļa ir tāda, kurus pārmācīt nevar. Ir tādi, kuri pret tīrību izturas ļoti pavirši, kas ir pie rokas, to nomet zemē. To pierāda izvestais sniegs lidlaukā. Cilvēki ir dažādi – vieni tīra, citi piemēslo. Lielajā talkā varēs sakopt vairāk – pilsētas nomales un pagastu teritorijas. Problēmzona ir ceļmalas, arī Svelberģis, Ceļu daļas pietura, Lejasstradu ceļš vai ceļš no Madonas puses, dzelzceļa uzbērums. Tur visa kā ir gana.
Jolanta Šķirpāne, gulbeniete: – Man šķiet, ka Gulbene ar katru gadu kļūst arvien sakoptāka un skaistāka. Ja salīdzina, kā bija pirms desmit gadiem, tad, manuprāt, šobrīd cilvēki ļoti piedomā par to, lai būtu tīri, piemēram, savu māju pagalmi. Izskatās, ka arī ceļmalas ar katru gadu ir mazāk piemēslotas. Protams, vienmēr jau atrodas kāds indivīds, kurš nepiedomā un piemēslo, bet lielākā daļa tomēr domā par to, lai apkārtne būtu sakopta un tīra.
Daudz no svara ir audzināšana ģimenē. Arī mēs saviem bērniem ļoti mācām, ka apkārtni nedrīkst piegružot. Un kopējās talkas bērnos jau no mazotnes iemāca, ka par vidi ir jārūpējas pašiem. Uzskatu, ka Lielās talkas būtu nepieciešams turpināt rīkot katru gadu. Ja visi vienoti kopā ies un darīs, tad negribēs pēc tam arī piemēslot.
Līga Ievāne, luterāņu draudzes vecākā: – Ja mazāk piegružotu apkārt, tad būtu labi, un pilsēta man šķiet vidēji sakopta, ne īpaši labi, ne slikti. Ir vēl tik daudz nesakoptu stūru. Es dzīvoju nomalē un redzu, ka nomalēs diemžēl tiek veidotas izgāztuves. Un citiem tad ir jāvāc. Tāpēc arī saku, ka sakoptība kopumā ir viduvēja.
Lai mēs rūpētos par sakoptu vidi, ir jāsāk ar audzināšanu ģimenē, skolās, kā arī veidojot kopējas talkas. Jo tur, kur pats pastrādā, tur jau vairāk negribas gāzt atkritumus. Cilvēki ir palikuši izglītotāki, bet daudzreiz ir tā, ka cilvēki runā vienu, bet dara pavisam ko citu.
Es pati piedalīšos Lielajā talkā, jo mums biedrība organizē baznīcas parka teritorijas sakopšanu, un es to atbalstīšu. Piedalīšos Krustalīces sakopšanas teritorijas darbos.
