Pie sava skanīgā vārda viņš ticis par godu vectēvam. Viņš ir Jūlija Cēzara vārdabrālis, dzimis Madonā, audzis Jēkabpilī un nu jau desmit gadus ir gulbenietis. Jūlijs Jakulis pēc profesijas un aicinājuma ir projektētājs, sirdī dzejnieks un jau trīs mēnešus arī mazā dēliņa Gustava tētis. Vakar puisēnam bija kristības, šie svētki Jūlijam ir daudz svarīgāki par paša vārdadienu, kas bija pirmdien. 30 gadus jau dzīvojot šajā baltajā pasaulē, viņš tagad zina, ka caurais miegs un nogurums ir nieks salīdzinājumā ar to prieku, ko spēj sagādāt mazs cilvēciņš, kuram tik ļoti ir vajadzīga vecāku mīlestība. Puika augot ātri. Tā liekas tētim.
Dēliņam arī ir karalisks vārds. Tāpat kā tētim. Jūlijs smaidot saka, ka bērnībā viņam draugi bieži vārdam klāt likuši Cēzara uzvārdu. Taču par to viņš nav pārdzīvojis. “Esmu optimists,” atzīst viņš, kas kopš 15 gadu vecuma sācis patstāvīgu dzīvi, mācoties Rīgā. Pats atzīst – ir labi, ka neesi no vecākiem rokas stiepiena attālumā. Tas Jūlijam svarīgāk par visu – būt brīvam no nelūgtiem padomiem un pieskatīšanas. Mīļotā meitene Ilze ir tā, kas izpratusi viņu, necenzdamās pārveidot.
Toties Jūlija darbs ir tieši tāds – veidot, pārveidot. Viņš strādā SIA „Vidzemes būvnieks”, projektē būvobjektus un arī redz dzīvē savu ideju realizāciju. Arī ģimenes ligzdiņu – vienistabas dzīvokli Gulbenē, Nākotnes ielā, – Jūlijs ir pārveidojis pēc sava prāta, virtuvi un istabu padarot par vienu kompaktu telpu, kur vietas pietiek visiem un visam. Tur arī iztērēts naudas aizņēmums, kura atdošana vēl turpināsies divus gadus. Kredītsaistības padara nervozu arī Jūlija dzīvi, tāpat kā tas šodien ir daudziem citiem. Ienākumi samazinājušies, bet parādi jākārto. Viņš to stāsta bez sevis žēlošanas. Jūlijam ir tāda gaisīga viegluma pieeja dzīvei tāpat kā dzejai. Pirms kāda laika viņš jutis sevī vajadzību izlikt uz papīra domas, sajūtas. Kā apsēdies, tā rakstījis. Piemēram, šādas rindas: “Te pienāk, pagriežas, te aiziet, tad nokrīt, neceļas, ir beigts, tas garām aizlido, tāds laimīgs, vairs nebaidās, jo domu rēgs.”
“Nekas nav pateikts un reizē pateikts daudz kas,” saka Jūlijs. Viņa dzeja ātri atradusi iespēju iziet tautās internetā. Jūlijs nezinot, kur viņa dzejoļi tagad un kā tie tagad jūtas. Tiem ir pašiem sava dzīve. Tāpat kā Jūlija projektētajām būvēm. Tās ir visapkārt.
