Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka tikai ar represīvām metodēm var panākt likumpārkāpēja pārmācīšanu. Tas ir – tikai sodot un vēlreiz sodot, nedodot citu iespēju. Bet kā jūtas cietušais?
Cietušais pēc nodarījuma bieži jūtas satriekts, nomākts, dusmīgs, ar kauna un vainas apziņu. Taču izlīguma procesā cietušais ieņem aktīvu lomu likumpārkāpuma seku likvidēšanā. Viņam ir iespēja paust savu viedokli par notikušo, saņemt atbildes par pastrādāto noziegumu, atvainošanos, morālo gandarījumu un materiālo atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tā ir iespēja saglabāt neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju. Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas (metode, kurā noziegums tiek uzlūkots kā risināma problēma, tajā abas puses un sabiedrība kopumā tiek iesaistīta aktīvā sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm) pieeja, kuru pasaulē izmanto noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanai vai novēršanai. Izlīgums var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai vai tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu.
Valsts finansējuma samazinājums 2009.gadā lika Valsts probācijas dienestam samazināt izlīguma organizēšanas funkcijas apjomu, tomēr pieprasījumu skaits pēc izlīguma kriminālprocesā bija ļoti aktuāls. 2009.gadā 39 % gadījumu dienestā tika organizēti izlīgumi lietās par smagiem noziegumiem, 33 % – par mazāk smagiem noziegumiem, 20 % – par kriminālpārkāpumu, 8 % – par sevišķi smagiem noziegumiem.
„Pēc grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam” dienests vairs neīsteno izlīgumus tiesas procesa stadijā, tāpēc jārēķinās ar tiesas sēžu skaita palielināšanos. Viens izlīgums valstij izmaksā apmēram 20 latus, savukārt viens tiesas process – apmēram 200 latus. Tādējādi papildu izmaksu pieaugums no valsts budžeta, kas varēja arī nebūt, nav prognozējams. Jāuzsver, ka šādā veidā arī tiek ierobežotas cietušā iespējas aktīvi piedalīties kriminālprocesā, tajā skaitā īsākā laika posmā atrisināt konfliktu ar likumpārkāpēju. Tiek pazemināta kriminālprocesa efektivitāte un netiek ievērota Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par starpniecību krimināllietās,” saka dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.
Dienesta Gulbenes teritoriālajā struktūrvienībā, piedaloties diviem apmācītiem starpniekiem, 2009.gadā tika uzsākti 15 izlīguma procesi pēc vainīgo iniciatīvas. No tiem 4 uzsākti kriminālprocesos, kuros iesaistīti 14 līdz 15 gadus veci zēni; 3 gadījumos abas puses izlīga bez nosacījumiem; 1 gadījumā no izlīguma atteicās vainīgais. Par pilngadīgām personām 2009.gadā tika uzsākti 11 izlīguma procesi. 1 gadījumā izlīga bez nosacījumiem, 1 – ar nosacījumiem, 3 – no izlīguma atteicās vainīgais, 4 – vainīgais neizpildīja cietušā prasības, 1 – vainīgais vērsās ar iesniegumu organizēt izlīgumu laikā, kad tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos par izlīguma procesu neveikšanu (ja kriminālprocess ir nodots tiesai, izlīguma organizēšana tiek atteikta).
Līdz 2009.gada jūlijam dienestam bija ļoti laba sadarbība ar Gulbenes rajona tiesu izlīguma procesu organizēšanā, bet pēc izmaiņām likumdošanā 2009.gada nogalē un 2010.gada sākumā Gulbenes teritoriālā struktūrvienība ir uzsākusi aktīvu savstarpēju sadarbību gan ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļu, gan Kārtības policijas nodaļu, gan ar Gulbenes rajona prokuratūru izlīguma procesu piesaistē.
Sabiedriskās politikas centra „Providus” krimināltiesību eksperts Andrejs Judins uzsver, ka izlīgumā pats būtiskākais ir tas, ka tiek atjaunots taisnīgums. Cietušajam ir iespēja izprast notikušā iemeslus un izkļūt no upura lomas, kā arī likumpārkāpējam ir iespēja reāli apzināties sava nodarījuma sekas.
2009.gadā dienests sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo mediācijas jeb izlīguma dienestu uzsāka mācības probācijas dienesta darbiniekiem par vēl vienu taisnīguma atjaunošanas pieeju – izlīguma sanāksmi, kurā piedalās ne tikai cietušais, likumpārkāpējs un viņu ģimenes locekļi, bet arī citi profesionāļi, kas varētu iesaistīties likumpārkāpēja uzvedības korekcijā un atbalsta sniegšanā cietušajam. Šī pieeja tendēta tieši uz darbu ar nepilngadīgajiem, jo, ja būsim vienaldzīgi pret pusaudžiem, tad nostiprināsies viņu vienaldzība arī pret mums. Galvenais ir atcerēties – taisnīguma atjaunošanas pieeja balstīta nevis uz morāles lasīšanu, bet uz izvēles iespēju un atbildības uzņemšanos.
