Gulbenes bibliotēkas abonementā izvietotā izstāde “Vārdi un toņi Ziemeļos” piedāvā iespēju vienkopus iepazīt Ziemeļvalstu autoru pēdējo desmit gadu devumu daiļliteratūrā.
Gulbenes bibliotēkas abonementā izvietotā izstāde “Vārdi un toņi Ziemeļos” piedāvā iespēju vienkopus iepazīt Ziemeļvalstu autoru pēdējo desmit gadu devumu daiļliteratūrā. Plašāk pārstāvēta ir dāņu, norvēģu un zviedru literatūra.
Dāņu literatūras fondu bez jau labi zināmajiem Hansa Kristiana Andersena un Martina Andersena Nekses darbiem papildina jaunu autoru darbi – dāņu literatūras klasiķa Hermaņa Banga romāns “Ceļa malā”, eksotiskie un ekscentriskie Karenas Bliksenas stāsti krājumos “Septiņi romantiski stāsti”, “Likteņa anekdotes”, Pētera Hēga romāni – nesen tik populārais “Smillas jaunkundzes sniega izjūta”, “Sieviete un pērtiķis”, A.M.Ejrnesas romāns par dižciltīgas franču dāmas gūstu harēmā “Sieviešu nakts”, H.V. Holstas nopietno romānu diloģija par dinamisku TV reportieri un viņas izvēli starp ģimeni un karjeru “Terēzes izvēle” un “Īstā dzīve”, U. Strandbigorda filozofiskais romāns par mūžsenu labirintisku vientulību un bailēm “Labirinta smiekli”, fēriešu rakstnieka J.F.Jākobsena aizraujošais romāns par mīlestību “Barbara”.
Bērnu un jauniešu literatūru pārstāv Tēgers Birkelands ar jauko ģimenisko romānu “Krampīši” un L.H. Ulsens ar pasaku “Ēriks – cilvēka dēls”, kurā parasts zēns dodas ciemos pie senajiem dieviem.
Norvēģu literāti ir labi pazīstami
Pieminot norvēģu literatūru, atceramies labi pazīstamu rakstnieku vārdus-Henrihs Ibsens, Sigrija Unsete, Knuts Hamsuns, Sigurds Hols. Pēdējos gados tulkotie darbi ļauj iepazīt Justeina Gordera vārdu un plaši populāros darbus “Sofijas pasaule” un “Pasjansa noslēpums”, Linnu Ulmani ar romānu – dzimtas hroniku “Karina Bloma”, H. Vasmu “Dinas grāmatu”, K.Faldbakena mūsdienīgo mīlestības romānu “Medus nedēļa”, Z. Hristensena “Lindemaņa meitas”, A.K. Elstadi ar romānu diloģiju “Vēlāk, Lēna!”un “Savu dzīvi dzīvojot”. B.H.Hafas apjomīgais romāns “Kauns” 1996.gadā saņēmis Brāges balvu kā labākais norvēģu romāns, to tulkojusi mūsu novadniece Dace Deniņa. Jauniešu vidū iecienītajā sērijā “Skolas romāns” izdots Č. Šīnas romāns “Mēness feja” un jaunu sēriju aizsāk U.Lindelas romāns “Annas bērns”.
Zviedriem ne tikai Astrīda Lindgrēne
Katrs ir lasījis kaut ko no zviedru autoru darbiem. Agrā bērnība iepazīts ir Astridas Lidgrēnes darbu personāžs, vēlāk Selmas Lagerlefas, Aksela Muntes, Ingmara Bergmaņa, Augusta Strindberga devums.
Pēdējos gados latviski tulkoti arī mums līdz šim maz pazīstamu autoru darbi –A.Pleijeles romāns “Vēja zīlnieks”, J.Tunstrēma vēstījums par notikumiem Islandē “Mēness piens”, K.J.L.Almkvista romāns “Vai nu tā drīkst”, Gerdas Anti sadzīviskais romāns “Tikai mazliet prieka”, J.Mortensona jaunais detektīvromāns “Nērona kauss”.
Savas tautas vēsturi atklāj F.G.Bengstons romānā par vikingu jūrasbraucējiem “Sarkanais pūķis”, M. Fredriksones versija “Marija Magdalēna- svētā grēciniece”, S. Sivercs “Selambi”, A. Vidēns” Mājup gribu atkal jāt”.
Mazajiem lasītājiem saistošs būs Fītinghofas aizkustinošais romāns “Aizmežu bārenīši”, A.Zaperes “Cīrulīši” un M. Šērnstetes “Ullabella”. Un kurš gan nav lasījis Somijas zviedru rakstnieces Tuves Jansones fantastisko stāstu sēriju par trollīša Mumina ģimeni?
Maz zināmā somu literatūra
Somu un islandiešu literatūru latviešu lasītājam iespējams iepazīt tikai nedaudz. Ja vecākajiem lasītājiem vēl atmiņā saglabājies Sallijas Salminenes romāns “Katrīna” un Auni Nuolivāras triloģija “Gane, kalpone, saimniece”, tad jaunākie ar interesi izlasīs F.E. Sillanpē romānu par kalponītes mīlestību, A. Pāsilinna neparasti tvertos saistošos romānus “Zaķa gads” un “Ej un meklē”, R.Liksomas noveļu krājumu “Vienas nakts ekstāze”.
Somijas zviedru rakstnieces Mertas Tikanenes “Gadsimta mīlas stāsts” ir romāns dzejā, kur līdz ar autori izbrienam to purvu, kāds lemts dzērāja sievai. Neparasta ir Krūnas Lēnas grāmata “Tainara”, kas ir alegorija 28 vēstulēs.
Ielūkojas Islandes vēsturē
Islandes literatūras plauktiņā bez senāk izdotajiem J.Helgi, H. Laksnesa un O. Sigurdsona darbiem atrodami Gunnara Gunnarsona deviņdesmitajos gados izdotie, kas skar vēsturiskos notikumus – “Prāvesta dēls “un “Zvēresta brāļi”. Izstādē šīs grāmatas varat aplūkot līdz 17.novembrim.
