Un atkal tevi es redzu,
Ar rokām acis sedzu.
Un lai nejautā neviens,
Sen bija tās labās dienas.
Dienas spārnotie zagļi sauc,
Lai stundas atpakaļ trauc.
Priekš kam gan to
Pasauli nereālo…
Klusiem soļiem ēna nāk
Un lēnām izgaist sāk.
Šķiet, laiks ir prom doties
Un no sapņa beidzot mosties…