Rada svētku noskaņu sev un Rankas pagasta iedzīvotājiem

Inga Freimane par rancēniešiem: “Mums ir, ar ko lepoties!”

Rancēnieši paši rada svētku noskaņu, iepriecinot gan sevi, gan citus. “Ar šo pasākumu mēs esam sev paši ieguvuši noskaņojumu,” saka rancēniete rokdarbu kopas “Rankas bize” vadītāja Inga Freimane.
Tā bija viņas ideja – kopā ar rokdarbu kopu “Rankas bize” un “Latvijas Sarkanā Krusta” Rankas nodaļu noorganizēt pasākumu “Ziemassvētku elpa Rankā”.

Kopīgs darbs

“Doma radās, jo arī rancēnieši rada daudz ko skaistu. Daudzi uz tirdziņiem nemaz nebrauc tirgoties, bet gribējās, lai to visu redz te uz vietas un lai tas notiek nevis vienu dienu, bet vairākas. Rancēniešiem patika šī ideja, bet daudziem nebija iespējas aizbraukt uz pilsētu. Mēs meklējām telpas, un Vivita Klibiķe atsaucās. Šīs ir viņas telpas, un te ir bijis veikals. Es uzrunāju viņu, un viņa piekrita. Lēnā garā iesaistījām citus. Te darbojas ne tikai “Rankas bizes” meitenes. Daudzus esam te iesaistījušas. Zemnieki atveda egles. Tas mums tāds kolektīvs darbs,” stāsta Inga.

Viņa piebilst, ka ir labi pārlaist šo ziemas laiku, gaidot kaut ko gaišāku. “Un tad svētkus sagaida, paliek gaišāks un jau domā par tomātiem un sēšanu, un tad nāk pavasaris. Ziemassvētkos manās mājās tiek ceptas piparkūkas, smilšu mīklas dažādi cepumi, pīrāgi. Bet tagad lēnā garā man to visu ir pārņēmušas meitas. Es vairāk ar mazbērnu. Kad meitas bija mazākas, cepu visu ko uz svētkiem. Kārtīgam latvietim uz galda jābūt piparkūkām, pīrāgiem, zirņiem, bet pārējais, kā sanāk,” smaida Inga.

Viņa pauž savas pārdomas: “Rankai kā apdzīvotai vietai, kopš tā minēta rakstos, pēc četriem gadiem būs 500. Pieci gadsimti dzīves: dzimtbūšana, mēris, kari, okupācija, bet pāri visam te ir dzimuši bērni un dzīvo rancēnieši. Mums jādomā, kā savu pagastu parādīt citiem, bet pirms rādīšanas jāsaprot, ko varam paši. Mums ir: dziesmu svētku kolektīvi – dejotāji, folkloras kopa, futbolisti spēlē, un ar viņiem grib spēlēt kā stipriem pretiniekiem. Rankā spēlēja teātri pirms okupācijas laika, okupācijas laikā un turpina tagad. Rankā atjaunota tradīcija kopt amatniecības prasmes rokdarbos. Rankā vienmēr “noķer” sniegu un slēpo labā trasē. Visa Latvija zina, ka te cep visgardāko maizi ar smaržīgākajām ķimenēm, sien sierus, ražo granulas, aug dzērvenes, bites nes medu, aug āboli, ir ziedi un dēsti, gaļas liellopi… un es šādi varu turpināt. Ziemassvētku labdarības tirdziņa piedāvājumā ir 19 rancēniešu mājražojumi un amatniecības produkti. Mums ir, ar ko lepoties!” uzsver Inga.

Cūku tauki piedod kraukšķīgumu

Rancēniete Inese Rusova atzīst, ka šāds noskaņojums, kāds tagad valda Rankā, sen nav bijis. “Par to jāpasakās Ingai,” viņa uzsver.

Inesei ir uzticēta pīrāgu un piparkūku cepšana. Redzam, kā top kāpostu pīrādziņi. Šo recepti viņa aizņēmusies no dēla.

“Recepte nav sarežģīta. Var izmantot pīrāgu mīklu. Pildījumam – kāposts, burkāns un smalki sagriezts sīpols. Visu sacep. Klāt sāls un pipari, un pildījums jau gatavs. Mīklai svarīgi, lai būtu īstais lauku piens. Olu var likt klāt, var nelikt. Vajag diezgan daudz cukura, lai mīkla ir saldena. Nedaudz sāls. Protams, raugs. Un tad tikai mīcīšana, un miltus pēc vajadzības. Arī nedaudz eļļu,” stāsta Inese.

Viņas ģimenē uz Ziemassvētkiem šie pīrādziņi ir ļoti iecienīti. Tāpat kā piparkūkas.

“Ir nepieciešams ļoti daudz dažādu garšvielu – dažādi pipari, čili gan ne, kanēlis, ingvers. Es lieku klāt cūku taukus, jo tie dod piparkūkām kraukšķīgumu. Protams, arī medus, brūnais sīrups, milti. Mīklu parasti var taisīt jau mēnesi iepriekš – jo mīkla ilgāk ievelkas, jo tā garšīgāka. Var samiksēt arī veikalā pirkto mīklu ar savu gatavoto,” stāsta Inese.

Kamēr “Dzirkstele” sarunājas ar Inesi, jau paspējuši izcepties gaļas pīrādziņi. Arī mums ir iespēja noķert ne tikai pirmssvētku sajūtu, bet arī mieloties ar siltajiem un gardajiem pīrādziņiem un piparkūkām.

Gluži kā bērnībā

Rancēniete Ilona Balode “Dzirkstelei” atzīst, ka šogad Ziemassvētku atmosfēra ar šīm aktivitātēm ir tāda, kādas viņai nav bijis ļoti sen.

“Tas viss tieši ar šo pasākumu, ar rosību, kas te notiek. Šāda Ziemassvētku noskaņa, kas te ir, man pēdējo reizi bija bērnībā. Cepuri nost meitenēm, kas to visu izdomāja un noorganizēja! Tagad aizeju mājās, un ir tāds gandarījums! Ja pirms tam man, klausoties Ziemassvētku dziesmas, gribējās raudāt, bija skumji, tad tagad skan Ziemassvētku dziesmas un ir tik jauka sajūta! Cilvēki gan ir kūtri. Daudziem saku: atnāciet vismaz apskatīties. Ir, kas atbild: kā tad lai mēs ejam tur, kur ir tirdziņš, ja nav naudas. Atbildu: vienkārši atnāciet paskatīties, ko vietējie ir uztaisījuši. Kopā būšana ir tik jauka! Cenšamies vilkt ārā no mājas. Paldies Inesei Rusovai, kura teica, lai arī es nāku uz “Rankas bizi”! Kad man ir laiks, aužu “Rankas bizē”. Kā pirmo reizi piesēdos pie stellēm, tā mani tas aizrāva. Es strādāju Vācijā, tagad līdz janvārim esmu mājās un tad atkal prom. Ir bijis, ka Ziemassvētkos esmu Vācijā, bet viņiem galvenais ir dāvināšana, ļoti daudz dāvanu, kamēr tās visas apskata, tad mielošanās. Bet tas nav sirsnīgais, kas uzrunā. Patīkami ir, kā šeit tagad Rankā, šī kopā būšana,” uzsver Ilona.