Jūnijs sākas ar stirnāžu medībām. Ja paveiksies, būs arī gaļa Līgovakara šašlikam. Stirnāžu medībās parasti gan dodas trofeju, ne gaļas dēļ.
Ļauj dabai atvilkt elpu
Aprīlis, maijs ir laiks, kad medības nenotiek. Tik vien kā meža cūkas uz gaidi, ja kādam gaļas aptrūcies vai gribas pirmos pavasara odus pabarot. “Parasti jau dod dabai atpūsties.
Pirms iet mežā, jāatceras, ka ne jau tie lielākie zvēri ir cilvēkam bīstamākie. Klīst nostāsti – kāds meža darbinieks jau pārnesis 50 ērces vienā reizē. Zeme nebija sasalusi, tās labi pārziemojušas. Tāpēc noteikti vajadzētu potēties pret ērču encefalītu – Austrijas vakcīna paātrinātā kārtā sola imunitāti jau divu nedēļu laikā. Pret Laimas slimību gan vakcīna nav atrasta, tāpēc labāk pārdomāt apģērbu – tā, lai kukaiņi pie miesas netiek.
Senāk Latvijā stirnāžus neatļāva šaut līdz 20.jūlijam, vienubrīd – līdz 1.augustam.
Drošība dubultā
Stirnāžus var medīt ar pielīšanu, pievilināšanu vai uz gaidi. Pielīšana esot bīstamākais veids.
Tāpēc jau lika visiem tos torņus sabūvēt – no torņa lodes lidojums nav tik bīstams, kā tas ir horizontāli zemei. Ja iet ar pielīšanu, drošībai jābūt dubultā – lai nesanāk savainot ne cilvēkus, ne zvērus.
Izvēloties pievilināšanu, jaunāki mednieki droši vien gribēs izmēģināt veikalā pirktas svilpītes, bet vecie mākot no bērza tāss vai smilgas uztaisīt stirnu kazai raksturīgo svilpienu. Divas, trīs reizes, ne vairāk! Un lai ir kluss kā peles pīkstiens. Citādi vilinātājs tiks atmaskots un āzim uzreiz būs skaidrs, kas tā par kazu tur vītero.
Gan jau bagātākie izmēģinās arī dažādas “zemes smaržas un mātītes smakas”, ko pirms pāris gadiem sākuši piedāvāt medību preču veikali. Iespējams, tas dzīvnieku padarīs drošāku, viņš panāks tuvāk, taču diez vai skries akurāt virsū. Kā jebkurās medībās, jāatceras, ka šaut drīkst tikai pa skaidri saskatāmu un atpazītu mērķi.
“Stirnāzis nav šaujams, ja tas ir aiz krūmiem, kokiem, niedrēs, pat resnos labības stiebros,” brīdina mežzinātņu doktors Vitauts Gaross. Pavisam nepieļaujami ir stirnu šaušanai lietot renkuļus, jo ar tiem stirnu ļoti bieži nāvīgi savaino un neatrod, pat pareizi tēmējot, šaujot no 30 līdz 40 metriem. “Ja kāds netic – iesaku uz stirnas figūru izšaut dažas reizes ar renkuļiem un pārliecināties, kur katrs renkulis trāpīs. Tad redzēs, cik bieži stirnas savainos, kaut gan nomērķēts būs pareizi,” viņš ieteic.
Jau pirms vairāk nekā 80 gadiem mednieki konstatēja, ka vismazāk stirnu ievaino, ja no bises šauj atļautā distancē ar kvalitatīvu patronu, kas lādēta ar 4,5 līdz 5 milimetru skrotīm, tas ir nr. 2/0 līdz 4/0. Ķermeni tad ķer un caursit līdz ādai relatīvi daudzas skrotis un dzīvnieks mirst bez mokām.
Kaza ar ragiem
Lai arī stirnu kazu medību sezona sākas 15.augustā, pērn jūnijā Cēsu un Madonas pusē divas krita par upuri medniekiem neparasta apstākļa dēļ – abām stirnām bija ragi un tās pēc izskata ļoti līdzinājušās tēviņiem, rakstīja “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Stirnu mātītes un mazuļus atļauts medīt tikai no 15. augusta.
Tikai veicot dzīvnieku rūpīgāku apskati, atklājies, ka nošautas mātītes. Parasti stirnu mātītēm ragu nav, un pēc tiem var atpazīt tēviņus, toreiz skaidroja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Apskatot nomedītos dzīvniekus, atklājies, ka tiem ir sievišķie dzimumorgāni, bet galvaskausam piemīt stirnu tēviņiem raksturīga forma un uzbūve. Šāda dabas anomālija varētu būt skaidrojama ar iedzimtām īpatnībām, jo, iespējams, kādreiz ragi bijuši gan stirnu tēviņiem, gan mātītēm. Tomēr daudz ticamāka ir versija, ka stirnu mātītēm ragi izauguši hormonālu anomāliju dēļ, proti, to organismā bija vairāk vīrišķo hormonu, nekā normāli vajadzētu būt.
Līdzīgi gadījumi dabā tiekot novēroti laiku pa laikam. Īpaši izplatīti anomāliju gadījumi ir vietās, kur kādas sugas īpatņu ir daudz. Ja to ir maz, arī anomālijas novērojamas daudz retāk.
Gulbenes rajonā pirms sešiem gadiem atrasts buciņa galvaskauss ar ragiem, kuriem pērļojums ir neparasti bagātīgs un līdz pašiem galiem.
